Filosofija Senajā Romā

2.1. Stoicisms. Viens no atpazīstamākajiem un populārākajiem virzieniem bija stoicisms. Tā pirmsākumi meklējami jau 3. gadsimtā p.m.ē. Stoiķi – cilvēki, kuri bija pievērsušies stoicisma filozofijai – lika uzsvaru pārsvarā morāles problēmām, kuru risinājums vispārējā veidā tika saistīts ar dabas un cilvēka attiecību izpratni. (3.-189.) Virziens, aptvēra loģiku, fiziku un ētiku, ētiskais ideāls ir gudrais, kas sasniedzis tikumību un neuzbudināmību (apātiju), ko nespēj salauzt ārējie apstākļi, labprātīgi virzās turp, kur liktenis viņu ved, bet vienīgais ļaunums ir netikums. Stoiķi akcentēja cilvēkam raksturīgo divdaļīgumu – dvēseli jeb dievišķo garu, kurā izpaužas cilvēka būtība un spēja līdzināties dieviem un ķermeni, kas cilvēku darīja radniecisku ar zemāk esošo dzīvnieku pasauli. Stoiķi iestājās pret pārlieku lielām rūpēm par ķermeni, jo to nevar paturēt. …