Konspekts
Eksaktās un dabaszinātnes
Anatomija, veselība, medicīna, higiēna
Elpošanas un asins sistēmas-
Elpošanas un asins sistēmas
Konspekts15 Anatomija, veselība, medicīna, higiēna, Bioloģija
17. Asins “agregātstāvokļa” (plūstamības) vadība: recēšanas (koagulācijas), antikoagulācijas un fibrinolītisko mehānismu būtība.
Koagulantu sistēma un antikoagulantu sistēma atrodas līdzsvarā, tāpēc asinis asinsvados nesarec. Šo līdzsvaru nodrosina un asinsreci regulē CNS ar iegareno smadzeņu un hipotalama līdzdalību. Asinsvados ir hemoreceptori, kas uztver trombīna un plazmīna (fibrinolizīna) daudzuma pārmaiņas asinīs. Asinsreces regulācijā piedalās arī veģetatīva nervu sistēma. Sy- sekmē asinsreci, bet psy- kavē.
Pie antikoagulantu sistēmas vadības pieder trombīns, antitrombīns un heparīns. Sk. Nākamajā jautājumā.
Fibrinolītiskā sistēmas vadība: Neaktīvo plazminogēnu producē aknas. Plazminogēns inkorporējas receklī jau tad, kad tas vēl tikai veidojas. Aktīvā forma – plazmīns – ir serīna proteāze, kas ārda fibrīnu. Audu plazminogēna aktivātoru, urokināzi un kallikreīnus izstrādā bojātu audu šūnas un asinsvadu endotēlijs.
18. Primārā un sekundārā hemostāze. Primārā (trombocitārā) koagulācija – plātnīšu un endotēlija loma. Fermentatīvā koagulācija (asinsrece); asins recekļa veidošanās un retrakcija. Fibrinolīze. Antikoagulanti.
Hemostāze novērš asins zudumus. Hemostāze ir fizioloģisku, biofizikālu un bioķīmisku norišu kopums, kas norisinās asinsvados bojājuma vietā.
Trombocitārā hemostāze noris mikrocirkulācijas asinsvados: notiek bojātā asinsvada vazokonstrikcija- lokāls asinsvada spazms, kas ir re-a uz asinsvada sienas bojājumu. To izraisa reflektora re-a sakarā ar nervgaļa ksirinājumu, lokāla miogēna re-a un vazokonstriktoru vielu ietekme ( bojātie trombocīti un endoteliocīti izdala tromboksānu A un serotonīnu). Vēl šajā hemostāzē notiek plātnīšu agregācija, un veidoja trombocītu aizbāznis. Šīs hemostāzes rezultāts ir trombocītu nenoturīga aizbāžņa veidošanās bojātos mikrocirkulācijas asinsvados. To pamatā ir asins plātnīšu agregācija, kuru rosina kontakts ar atkailinātu kolagēnu, un pašu plānīš izdalītie stimulatori, piem., ADP. Mikrocirkulācijas asinsvados endotēlija virsma ir aptuveni 0,5 m2 uz 1 ml asiņu. Asinsvadu endotēlijs veido milzīgu virsmu.
Sekundārā koagulācija – asins recekļa enzimātiska veidošanās. Kopējā beigu ceļa norise ir fibrinogēna transformācija par fibrīnu, veidojot recekļa pamatu; šīs norises galvenais aktivātors ir trombīns, kas veidojas no protrombīna enzimātiskā reakcijā. Noskaidrojušies divi enzīma protrombināzes aktivācijas “ceļi”:
1) audu faktora rosināts ceļš; audu faktors ir vairāku vielu komplekss,
kura veidošanos un aktivāciju iniciē ferments(III), kas audu bojājuma dēļ atbrīvojas no endotēlija;
2) kontakta aktivācijas ceļš; tas aizsākas, plātnītēm saskaroties ar kollagēnu.
Asinsreces faktori ir dažādi asins plazmas proteīni:
Protrombīns- plazmas proteīns, kurš viegli var sadalīties sīkākos fragmentos, no kuriem viens ir trombīns. Protrombīnu producē aknas, svarīga ir K vitamīna pietiekamība.
Trombīns- veidojas protrombīna aktivatora un Ca jonu ietekmē. Tas ir proteolītisks enzīms, kas izraisa fibrīna molekulu polimerizāciju.
Fibrīns- monomēriem piemīt tieksme dažu sekunžu laikā polimerizēties, veidojot fibrīna pavedienus, kuri veido tīklu.
Jaunveidotais receklis pēc dažām sāk sarauties. Retrakcija ir recekļa saraušanās, kuras rez-ā tas sablīvējas, jo no recekļa tiek izspiests asins serums. Nozīme ir asins plātnītēm, kas attīsta kontraktīlos spēkus. Retrakcija ilgst 20- 60 min.
Fibrinolīze- ir asins recekļa šķīdināšna. Notiek fibrīna pavedienu, kā arī vairāku citu recekļa proteīnu ( fibrinogņa, protrombīna) fermentatīva destrukcija, ko veic plazmīns. Plazmīns ir ferments līdzīgs tripsīnam, tas katalizē asins recekļa fermentatīvu destrukciju, šis process ir svarīgs sīkajos un mikrocirkulācijas asinsvados. Plazmīna neaktīvā forma ir plazminogēns.
Antikoagulanti- vielas vai faktori, kas kavē vai nepieļauj fermentatīvo asinsreci.
…
1. Elpošanas sistēmas fizioloģiskās funkcijas. • Apgādā organismu ar skābekli • Izvadfunkcija-izvada CO2, H2O, alkoholu, acetonu u.c. • Homeostāzes funkcija. Regulē skābju un sārmu līdzsvaru (ja asiņu bufersistēmas nespēj tūlīt līdzsvarot pH pārmaiņas, elpošana dažās min sāk pastiprināti izdalīt CO2 un vienlaicīgi atjauno bikarbonātu un hemoglobīna bufersistēmu asinīs) • Aizsargfunkcija. Aizsargā pret mikroorganismiem. Alveolās darbojas 10-20 milj. alveolāro makrofāgu (nesmēķētājiem), kas aprij putekļu daļiņas, vīrusus, mikrobus, bojā gājušās šūnas. Tie izstrādā lizozīmu, interferonu. Plaušu kapilāru endotēlijs rada tromboplastīnu un tā antagonistu heparīnu, tāpēc plaušas piedalās asinsreces regulācijā un kā lamatās noķer trombu un to izšķīdina. • Plaušu kapilāru endotēlijs inaktivē serotinīnu, piedalās hilomikronu metabolismā, pārstrādā hormonus un prohormonus, rada prostaglandīnus un enzīmu, kas pārvērš angiotenzīnuI angiotenzīnā II • Piedalās termoregulācijā (ar izelpoto gaisu atdod siltumu) • Veido skaņas (runāšana, dziedāšana)
- Bērnu gremošanas orgānu sistēmas slimības
- Centrālās nervu sistēmas shēma, sadalījums un skaidrojums
-
Elpošanas un asins sistēmas
Konspekts15 Anatomija, veselība, medicīna, higiēna, Bioloģija
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Bērnu gremošanas orgānu sistēmas slimības
Konspekts augstskolai2
-
Centrālās nervu sistēmas shēma, sadalījums un skaidrojums
Konspekts augstskolai2
-
Sensorās sistēmas
Konspekts augstskolai6
-
Elpošanas orgānu slimības
Konspekts augstskolai3
-
Elpošanas sistēma
Konspekts augstskolai15