Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
14,20
Ietaupījums:
2,41 (17%)
Cena ar atlaidi*:
11,79
Pirkt
Identifikators:203175
Vērtējums:
Publicēts: 02.06.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Laikposms: 2014.g. - 2014.g.
Darba fragmentsAizvērt

30. Līguma mērķis un uzdevumi. Līgums kā vispārējā labuma kategorija (Putendorfs, Kants, Hēgelis u.c.).

Tā ir ideālistiska mācība par valsts rašanos cilvēku apzināti noslēgta savstarpēja līguma rezultātā. Dabisko stāvokli, kādā cilvēki ilgu laiku atradušies, raksturo neierobežota personiska brīvība un līdz ar to arī haoss. No tās cilvēki apzināti atteikušies valsts labā, lai aizsargātu savu drošību, privātīpašumu u.c. personiskās tiesības. Cilvēki apvienojušies valstī un noslēguši savstarpēju vienošanos, ka daļu savu dabisko tiesību viņi deleģē valsts varai, kas pārstāv kopējās intereses, savukārt valsts apņemas nodrošināt cilvēku tiesības.
Sabiedriskā līguma ideja ir salīdzinoši sena, zināmas iezīmes var saskatīt jau Senajā Grieķijā, piemēram, Platona filosofijā (viņa darba "Valsts" kontekstā var saskatīt norādi uz koplīgumu). Visplašāk sabiedriskā līguma teorija attīstījās 17.-18.gs. (Hobss, Loks, Grocijs, Pufendorfs, Spinoza, un Ruso u.c.). Sabiedriskā līguma teoriju atzina arī apgaismības pārstāvji Krievijā (Radiščevs), ASV (Džefersons) u.c. zemēs.
Tomas Hobss - Sabiedriskais līgums, šķiroties no daļas savu tiesību ir otrais dabiskais likums un trešais dabiskais likums ir sabiedriskā līguma ievērošana. Tikai valsts, kura tiek veidota ar mērķi garantēt mieru un drošību, var nodrošināt dabisko likumu ievērošanu. Veidojot valsti (uz sabiedriskā līguma pamata), ļaudis nodod valstij savas dabiskās tiesības. Šāds solis paredz labprātīgu atteikšanos no sprieduma par labo un ļauno, taisnīgo un netaisnīgo; ar šo brīdi tā ir valsts varas kompetence.
Džons Loks - Daba dod katram tiesības sodīt likuma pārkāpējus un pildīt pašu dabas likumu, pretējā gadījumā likumi būtu nederīgi. Dabiskā stāvoklī nav institūcijas vai personas, kas objektīvi risinātu strīdus un sodītu vainīgos. Tas var novest pie kara stāvokļa. Lai no tā izvairītos, cilvēki atstāj dabisko stāvokli un izveido valsti.
Valsts ir nodibināta, brīvi vienojoties visiem tās locekļiem; tā aizsargā, nevis atceļ dabiskās tēva varas un uz darba pamatotās īpašuma tiesības. Pilsoņu kopums ir nodevis izvēlētiem priekšstāvjiem likumdevēja varu, kurai pakļauta izpildu vara, kas uzticēta karalim. Pret savu tiesību aizskārumu pilsoņiem ir tiesības protestēt ar revolūciju, kas ir tautas pašaizsardzības līdzeklis.
Spinoza dabiskās tiesības saista ar prātu – dabas likumus atklāj cilvēka prāts un nevis dievišķa atklāsme. Dabas likumus Spinoza raksturoja kā:” Dieva lēmumus, kas atklājas dabiskā kārtā”. Dabiskās tiesības raksturoja kā likumus un noteikumus pēc kuriem viss notiek,t.i., pašus dabas spēkus. Tāpēc DT sniedzas tiktāl, ciktāl var sniegties dabas spēki. Dabiskā stāvoklī cilvēks cilvēkam vilks – stiprākā likums. Homo hominis lupus est. Cilvēks nekad neatteiksies no iespējamā pašlabuma sasniegšanas, ja nu vienīgi tikai tad, ja atteikšanās sola vēl lielāku pašlabumu vai arī bailēs no nelaimes vai zaudējuma. Atšķirībā no dabiskā stāvokļa dabas radītām tiesībām un pienākumiem, pilsoniskā sabiedrībā dabiskās tiesības, balstoties uz sabiedrisko, rada valsti. Tāpēc cilvēkiem ir jāpakļaujas valsts varai, kaut arī tā prasītu darīt pašas lielākās muļķības.
Pēc Ž.Ž.Ruso sabiedriskais līgums ir noslēgts starp bagātajiem, kā sazvērestība pret nabadzīgajiem.

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −9,68 €
Materiālu komplekts Nr. 1339648
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Eksāmena atbildes tiesību filosofijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/203175

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties