Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,28 (14%)
Cena ar atlaidi*:
1,71
Pirkt
Identifikators:744567
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 10.12.2015.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Tāpat kā visiem rituāliem, arī piemiņas ceremonijām ir nepieciešama nepārtrauktība un atkārtošanās, tādēļ Igaunijā Dziesmu svētki tika atkārtoti kā atgādinājums par Igaunijas valsts atmodu 19.gadsimtā. Dziesmu svētku politika nav tikai vienkārši cilvēku masu pulcēšana, kas regulāri atgūst igauņu „kolektīvo sirdsapziņu”, bet jāsaprot, ka tautas dziesmas, tautas dejas un tautas mūzika ir etniskās identitātes izpausme. Šī saikne starp folkloru un etnisko identitāti ir nākusi no vācu romantisma, kam bija liela ietekme uz Igaunijas atmodu.
Vēl viens svarīgs faktors identitātes saglabāšanai ir mutvārdu vēsture. Mutiskā un rakstiskā vēstures nekad nesakrīt perfekti, jo īpaši tādēļ, ka iepriekš bijusi cenzūra vēstures rakstīšanā, kas bija sevišķi raksturīgi Padomju Savienībā. Šādā kontekstā, mutvārdu vēsture kļuva par alternatīvu vēsturi, jo mutvārdu vēsture balstījās uz individuālu dzīves vēsturi, tautas kolektīvo atmiņu.
Tāpat zeme ir vēl viens identitātes faktors, un tā ir īpaši dominējoša metafora Igaunijas valstiskumā un kolektīvajā identitātē. Jo zeme tika izmantota kā sauklis gan 19.gadsimtā, gan pirmajos perestroikas gados, kad tika pieprasīti „zemes gabali, kas pieder Igaunijas senčiem”. Zeme tika uztverta kā saikne starp dažādām paaudzēm un ērām, un šī saikne tika izmantota kā likumīga prasība pēc neatkarības.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Eiropas identitates attīstības perspektīvas”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/744567

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties