2. Balkānu karš( 1913. gada 29. jūnijs- 10. augusts)- karš starp Bulgāriju no vienas puses, un Serbju, Grieķiju, Rumāniju, Melnkalni un Turciju no otras puses. To izraisināja saasinātās domstarpības sabiedroto starpā. Serbija, kas nedabūja izeju pie Adrijas jūras, pieprasīja Maķedonijai kompensāciju. Grieķija pretendēja uz Maķedonijai piederošām teritorijām. Lai varētu apmierināt serbu un grieķu prasības, Bulgārijai būtu jāatsakās no 1. Balkānu kara iekarojumiem. 1. jūnijā Grieķija un Serbija parakstīja slepenu savienību, kam pievienojās Rumānija, kas negribēja samierināties ar Bulgārijas teritorijas paplašināšanos u pieprasīja no Bulgārijas par savu neitralitāti kompensāciju. Austrijas- Vācijas diplomātijai izdevās sašķelt Balkānu savienību, kas tika uzskatīta Antantes, it sevišķi Krievijas, ierocis. Naktī uz 30. jūniju bulgāri negaidīti uzbruka serbu un grieķu pozīcijām Maķedonijā, bet serbi pārgāja uzbrukumā un 30. jūnijā- 6. jūlijā sakāva bulgāru armiju pie Bregalnices. 10. jūlijā karā iesaistījās Rumānija. Bulgārijas sakāvi izmantoja Turcija. 1913. gada 21.- 22. jūlijā turku armija ieņēma Adrianopoli. 29. jūlijā Bulgārija kapitulēja. Pēc Buharestes miera līguma 1913., ( starp Bulgāriju no vienas puses un Grieķiju, Serbiju, Rumāniju un Melnkalni no otras) Bulgārija zaudēja ne tikai 1. Balkānu kara iekarojumus, bet arī, pēc Konstantinapoles miera līguma 1913.( starp Turciju un Bulgāriju), tā bija spiesta atdot Adrianopoli. 2. Balkānu karš sekmēja Rumānijas atiešanu no 1882. gada Trīspusīgās savienības un satuvināšanos ar Antanti. Otrās nozīmīgās kara sekas bija Bulgārijas pāriešana Austrovācijas bloka pusē.
Balkānu kari noveda pie pretrunu saasināšanās un paātrināja 1. pasaules kara sākšanos. Balkānu kara laikā parādījās kara tehnikas progress( lidmašīnu, bruņumašīnu, zemūdeņu, radio, pielietošana).
…
