Drēzdenes Dievmātes baznīca ( Dresden Frauenkirche ): pirmo reizi baznīca tika uzcelta 11. gs. romantkas stilā, ārpus pilsētas sienām un to ieskāva kapsēta. No sākuma Frauenkirche bija priesteru mītne līdz pat reformācijai, kad tā kļuva par protestantu baznīcu. 1727. gadā baznīca tika pilnībā sagrauta un aizstāta ar jaunu , lielāku baznīcu. Tā tika pārbūvēta kā luterāņu (protestantu) draudzes baznīca. Kaut arī Saksijas princis Augusts bija pārgājis katoļticībā, lai kļutu par Polijas karali. Viņš atbalstīja baznīcas celtniecību, kas ne tikai deva iespaidīgu kupolu Drēzdenes pilsētas ainavai, bet arī pārliecināja Saksijas iedzīvotājus, ka viņu valdnieks nevēlas viņiem uzpiest savus reliģiskos principus.
Zvingers ( Dresdner Zwinger ): pilskalnu komplekss ar dārzem, kas bija viena no svarīgākajām baroka laika ēkām Vācijā. Nosaukums ”Zwinger” saistīts ar vārdu, kas viduslaikos izmantots cietokšņa daļai starp ārējām un iekšējām cietokšņa sienām, kaut arī Zvingeram būvniecības sākumā vairs nebija funkcijas, kas atbilstu nosaukumam. Zvingers tika uzcelts 1709. gadā kā oranžērija un dārzs, kā arī reprezentatīva festivāla zona. Tās bagātīgi izrotātie paviljoni un galerijas liecina par krāšņumu Polijas karaļa un Saksijas elektora Augusta Stiprā valdīšanas laikā.
Drēzdenes pils: tika uzcelta, pabeigta, un pārveidota vairākos posmos no 1287. gada. Sākotnēji tā bija romantiskā stila ēka, bet 16. gs. Vidū tika veikts papildinājumi renesanses stilā, savukārt pēc lielā ugunsgrēka 1701. gadā Augusts Spēcīgais lielu daļu pils pārbūvēja baroka stilā. Kolekcijas telpas šajā laikā tika iezveidotas rietumu spārnā. Sudraba istaba un heraldikas istaba tika uzceltas no 1723. līdz 1726. Gadam, savukārt ziloņkaula un bronzas istabas – no 1727. Līdz 1729. Gadam.
…
