3.PIEKĻUVE PRECĒM UN PAKALPOJUMIEM UN TO SAŅEMŠANA
Vienādas tiesības piekļūt un saņemt preces un pakalpojumus neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās piederības.
Par diskrimināciju uzskatāms arī:
*Norādījums diskriminēt;
*Aizskaršana;
*Seksuālā uzmākšanās.
Attiecībā uz dzimumu - neattiecas uz izglītību un masu medijiem, īpaši atrunāta apdrošināšana. Pieļaujami gadījumi, kad prece piegāde vai pakalpojuma sniegšana ir pieejama vienīgi vai galvenokārt vienam dzimumma, ja ir leģitīms mērķis un līdzekļi ir samērīgi. Būtībā ierobežo civiltiesisku darījumu slēgšanas brīvību, jo nepieļauj izvēlēties darījuma partneri pēc dzimuma, rases vai etniskās piederības pazīmes.
TIESĪBU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI
!!Pierādīšanas pienākums: to regulē Direktīvas 2006/54 (agrāk 97/80), 2000/43, 2000/78 un EST judikatūra.
*DL 29.panta 3.daļa nosaka, ka, ja prasītājs norāda uz apstākļiem vai faktiem, kas varētu būt par pamatu viņa diskriminācijai, tad pierādīšanas pienākums pārceļas uz atbildētāju. Atbildētajā pienākums ir pierādīt, ka diskriminācijas nav bijis, vai netiešai diskriminācijai ir objektīvs attaisnojums, kas nav saistīts ar dzimumu, vai arī attiecīgā darba veikšanā dzimums ir objektīvs priekšnoteikums (apgrieztās pierādīšanas pienākums).
*Kas ir uzskatāms pietiekamiem faktiem vai apstākļiem? “Prima facie” diskriminācijas gadījums (C-196/02) – latīņu no pirmā acu uzmetiena, pirmajā brīdī;
*Faktiem, kas liecinātu par iespējamu diskrimināciju, nav jābūt pierādījumiem CPL 92.panta izpratnē. CPL 92.pants ir pierādījumiem uzskata “ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietā”, savukārt, diskriminācijas lietās pierādīšanas pienākums nosakāms, nevis pamatojoties uz pierādījumiem, kas pierāda kāda fakta esamību, bet gan norāda uz fakta esamības iespējamību.
…
