1. Ķencis veikli ielika spaini ratos, apgrieza zirgu apkārt un brauca kalnā, jo viņš domāja, ka “kukulis “būšot jānoliek klētī vai pagrabā, bet mērnieks, kurš jau bija iznācis taisni pretī, lika piebraukt pie valsts jeb tiesas nama un pats iegāja iekšā, varbūt, kā Ķencis domāja, izsūtīt kādu pretim, lai saņem dāvanas, bet par nelaimi, ieraudzījis ērgli uz durvīm, tūliņ sastinga.
2. Iznāca gan patiesi saņēmēji, bet vien ne tādi kādus Ķencis bija gaidījis, jo tik daudz goda Ķencis nebija domājis saņemt, tāpēc nesamanīja, ko pavisam iesākt, bet sēdēja