Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
9,99
Ietaupījums:
1,30 (13%)
Cena ar atlaidi*:
8,69
Pirkt
Identifikators:190730
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 30.10.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Laikposms: 2009.g. - 2010.g.
Darba fragmentsAizvērt

1. Civiltiesību (CT) jēdziens, sistēma un civiltiesību avoti. CT- tiesību nozare, kas regulē mantiskās attiecības, ar tām saistītās, kā arī dažas citas nemantiskas attiecības starp fiziskām vai juridiskām per¬sonām, kuras šajās attiecībās piedalās kā neatkarīgi un patstāvīgi tiesību subjekti. CT kā apakšnozares ietilpst ģimenes, mantojuma, lietu un saistību tiesības. To regulējums ir kodificēts Civillikumā, taču ir arī daudzi citi likumi, kas regulē civiltiesiskus jautājumus. CT pieskaitāmi arī likumi par apdrošināšanu, kreditēšanu, daļa autortiesību un patentu tiesību u. c. CT sauc arī par privātajām tiesībām pretstatā publiskajām tiesībām, kurās atse¬višķa persona piedalās kā sociāla organisma, sabiedriskās iekārtas, sastāv¬daļa. CT regulēšanas metodes ir tiesisko paņēmienu un veidu kopums ko lieto CT priekšmeta regulēšanai. Tāpat kā visas tiesību zinātnes nozares, arī CT pieder pie sociālajām jeb humanitārajām zinātnēm. Civiltiesību zinātne gan nepēta sociālās dzīves faktus un parādības, bet gan noteikumus, pēc kuriem norit cilvēku dzīve sabiedrībā. Tāpat civiltiesību zinātne ir mācība par spēkā esošām normām, kas regulē pareizu uzvešanos starp personām. Lai atklātu civiltiesību būtību, būtu jānoskaidro šī termina izcelšanās vēsture. Termina “civiltiesības” vēsture saistīta ar Seno Romu. Romiešu tiesībās termins “ius civile” nozīmēja Romas pilsoņa tiesības. Romiešu tiesībās termins “ius civile” no sākuma ietvēra sevī pilsonim piemītošās tiesības, kas saistījās arī ar publisko sfēru t. i. vēlēšanu tiesības utml., taču liela daļa saistījās arī ar privāto sfēru, t.i., mantiskajām tiesībām. Romiešiem bija ļoti rūpīgi izstrādāta pozitīvo tiesību sistēma. Bet šī tiesību sistēma (ius civils) attiecās tikai uz pašiem romiešiem. Nākot sakaros ar citām tautām dažādās pasaules malās, romiešu juristi novēroja, ka zināmi tiesību principi ir kopēji visām tautām. Romieši savas attiecības ar citām tautām un to pārstāvjiem tad arī kārtoja saskaņā ar šīm tiesībām, kuras sauca par tautas tiesībām (ius gentium). Šīs pēdējās tiesības atzina par tādām, ko diktē visu tautu saprāts. Romas jurista Ulpiāna dotais klasiskais tiesību iedalījums: tiesības dalās atkarībā no tā, kādās attiecībās atrodas indivīds katrā konkrētā gadījumā pret sabiedrību kā vienu veselu organismu. Šis iedalījums ir: 1)publiskās tiesības; 2)privātās tiesības. Publiskās tiesībās viena atsevišķa persona figurē kā sociāla organisma sastāvdaļa. (krimināltiesības, finansu tiesības, konstitucionālās tiesības, visas procesuālās tiesības utt). Privātās tiesībās viena atsevišķa persona figurē kā patstāvīgs tiesību subjekts. (civiltiesības, tirdzniecības tiesības, starptautiskās privātās tiesības). Tātad civilT pieder pie privātajām T. Civiltiesību sistēmu veido visas tās tiesību normas, kas regulē mantiskās un personiskās nemantiskās attiecības. Civiltiesību sistēma atvieglo civiltiesību izpēti, civiltiesību normu atrašanu un piemērošanu. Tā atspoguļo reāli esošās mantiskās vai nemantiskās attiecības, to nozīmi un savstarpējās attiecības. Mantiskās attiecības rodas un pastāv sakarā ar materiālo labumu piederību apgrozību un lietošanu. Nemantiskās attiecības rodas un pastāv sakarā ar nemantiskajiem labumiem. Vēsturiski pirmā sistēma, kura tika ieviesta civiltiesībās, bija legālā sistēma. Šajā sistēmā hronoloģiski sakārto civiltiesiskos avotus. Šāda sistēma ir nepilnīga pie liela daudzuma civiltiesisko avotu. Romā tika izveidota institucionālā sistēma, kas Eiropā bija izplatīta 19.gs sākumā. Šo sistēmu iedalīja 3 normās: tās, kas attiecas uz personu; tās, kas attiecas uz lietu; tās, kas attiecas uz prasībām. Pandektu sistēma - šajā sistēmā tika iedalīta vispārējā daļa (aplūkotas vispārējās tiesību normas, kas attiecas uz civiltiesību sistēmu kopumā), bet pārējās sadalītas sevišķās daļās (Ģimenes tiesības,Mantojuma tiesības,Lietu tiesības,Saistību tiesības). LR Civillikums savā būtībā sistematizēts pēc pandektu sistēmas. Civiltiesību avoti – tās formas, kurās izpaužas civiltiesiskās normas. Tie ir: likumi un citi ārējie normatīvie tiesību akti, vispārējie tiesību principi; paražu tiesības, tiesu prakse, tiesību doktrīna. Normatīvie tiesību akti, vispārējie tiesību principi un paražu tiesības ir patstāvīgie tiesību avoti, bet tiesu prakse un tiesību doktrīna – tiesību palīgavoti. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,19 €
Materiālu komplekts Nr. 1122943
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Civiltiesības. Atbildes”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/190730

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties