-
Arhitektūras pamati
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Funkcija – arhitektūrā | 3 |
2. | Cilvēks kā telpas mērogs | 7 |
2.1. | Cilvēks kā telpas fizisks gabarīta mērogs | 7 |
2.2. | Cilvēks kā telpas fizioloģiska būtne | 8 |
2.3. | Cilvēks kā telpas vērotājs un uzturētājs | 10 |
3. | Telpas elementi | 12 |
3.1. | Telpu plāna forma | 12 |
3.2. | Ailu izvietojums sienās | 14 |
3.4. | Telpas augstums | 15 |
2.1.Cilvēks kā telpas fizisks gabarīta mērogs
Cilvēks kā telpas fizisks gabarīta mērogs kalpo, lai noteiktu nepieciešamos izmērus, vispiemērotākos mēbeļu un iekārtu izmērus, fiziskās slodzes, ar cilvēka gabarītiem saistītos būvdetaļu izmērus, kāpnes, ailes u.c. Lai cilvēku varētu izmantot kā fizisku mērogu, jāzina viņa galv. Gabarīti raksturīgie ķermeņa stāvokļos- stāvus, tupus, rāpus utt. Antropometriskie pētījumi rāda, ka ilgākā vēsturiskā periodā cilvēka gabarīti mainās- izmainās ķermeņa locekļu savstarpējās proporciju, palielinās augums. Cilvēka gabarīti atšķiras arī dažādās klimatiskās zonās, p. Ziemeļu reģionā cilvēki ir garāki, nekā Dienvidu reģionos. Gabarīti nav vienādi sievietei un vīrietim, augums un ķermeņa proporcijas mainās cilvēka dzīves laikā: Zīdainis 55 cm, 2 gadi 80 cm, 5 gadi 105 cm, 12 gadi 135 cm, pieaudzis 175 cm. Īpaši jāizdala cilvēka gabarīta jautājums bērna un pusaudža vecuma grupām, tas ir būtisks projektējot telpas šī vecuma grupām, jo vienādas nozīmes telpas, vienā ēkā, dažāda vecuma grupām ne tikai jāiekārto ar dažāda gabarīta mēbelēm un san tehniskajām iekārtām, bet dažkārt arī atsevišķi ēku elementi ir jāprojektē atbilstoši konkrēta vecuma gabarītiem, piemēram, palodžu augstums, kāpņu augstums u.c.
2.2. Cilvēks kā telpas fizioloģiska būtne
Prasa nodrošināt apstākļus savi eksistencei. Primāri cilvēka eksistencei nepieciešams gaiss zināmā daudzumā un kvalitātē. Gaisa sastāvs pilsētās ir ( tilpuma mērvienībās; 22,94% skābeklis(O), laukos 29,5% , 78,08% slāpeklis (N), 0,04% ogļskābā gāze, laukos 0.03 % (CO2), 0,93% argons (A), 0,01% pārējās gāzes)
…
Dabas radītu vidi vai telpu ap sevi cilvēks sāka pārkārtot un sakārtot tad kad tā viņaprāt neatbilda darbības vajadzībām, kuras cilvēks vēlējās veikt. Klimatiskie apstākļi un dabas spēki spieda cilvēku veidot šo vidi vai telpu tā, lai viņš būtu pasargāts no dabas pārspēka, varētu fiziski saglabāties, izdzīvot. Sakārtojot un pārkārtojot vidi vai telpu ap sevi, veidojot to no jauna, cilvēks tiecās radīt apstākļus kādas funkcijas (darbības) veikšanai, centās pasargāt sevi no pārlieku aukstuma un saules tveices, spēcīga vēja un lietus, no plēsīgajiem zvēriem. Tas bija sākums funkcijas risinājums utilitārā celtniecībā un tātad arī pirmatnējā arhitektūrā. Var teikt, ka vidi un telpu veido, ēku ceļ, tad kad jāapmierina kāda dzīves vajadzība, jārisina kāda dzīves funkcija. 1.Funkcija – arhitektūrā 3 2. Cilvēks kā telpas mērogs 7 2.1.Cilvēks kā telpas fizisks gabarīta mērogs 7 2.2. Cilvēks kā telpas fizioloģiska būtne 8 2.3. Cilvēks kā telpas vērotājs un uzturētājs 10 3. Telpas elementi 12 3.1. Telpu plāna forma 12 3.2. Ailu izvietojums sienās 14 3.4. Telpas augstums 15
- Arhitektūras pamati
- Arhitektūras stili Eiropā 19.gadsimta otrajā pusē
- Pāļu pamati
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Pāļu pamati
Konspekts vidusskolai6
-
Ķīnas arhitektūras ietekme uz Japānas arhitektūru
Konspekts vidusskolai5
-
Roslinas kapela. Gotikas arhitektūras stila celtne
Konspekts vidusskolai1
-
Arhitektūras stili Ungārijā, Polijā
Konspekts vidusskolai4
-
Arhitektūras stilu raksturojums
Konspekts vidusskolai3