Nobeigums
● Administratīvās tiesības ir to tiesību normu kopums, kas noregulē publisko iestāžu iekārtu un darbību, amatpersonu kompetenci, valsts un pašvaldīdu darbinieku tiesisko stāvokli, kā arī pilsoņu publiskos pienākumus un tiesības. Administratīvās tiesības subjektīvajā nozīmē sastādās no tiem juridiskajiem pienākumiem un tiesībām, kas uz objektīvo administratīvo tiesību pamata piekrīt publiskajām iestādēm, viņu darbiniekiem un pilsoņiem vai pilsoņu grupām viņu attiecībās pret publiskajām iestādēm.
● Administratīvo tiesību regulējošais uzdevums ir:
1) Administratīvais aparāts, kas sastāv no valsts administratīvajiem resoriem un viņu iestādēm, centrālajām un vietējām, kā arī vietējās pašvaldības iestādēm. Visas šīs iestādes pastāv uz likuma pamata, un administratīvās tiesības nosaka šo iestāžu organizāciju, iekārtu un savstarpējās attiecības.
2) Administratīvo darbu šinīs iestādēs veic valsts un pašvaldību darbinieki, un likums regulē šo darbinieku tiesisko stāvokli, viņu tiesības un pienākumus, kā arī amatpersonu kompetenci, un reglamenti un instrukcijas nosaka darbu gaitu un kārtību šinīs iestādēs.
3) Administratīvās tiesības nosaka pilsoņu publiskos pienākumus un tiesības un vispārīgā veidā noregulē publisko iestāžu un pilsoņu savstarpējās attiecības.
● Administratīvā tiesību zinātne ir teorētiska disciplīna, kuras galvenais pētāmais objekts ir administratīvās tiesības. Tā pēta un analizē viņas novadā ietilpstošos tiesiskus jēdzienus un tiesiskos principus, kā arī aplūko tiesiskos institūtus un pēt to būtību.
● Lai persona varētu konstatēt, kā valsts vai pašvaldības iestādes lēmums ietekmē personas tiesības un vai persona var šo lēmumu pārsūdzēt, ir jāizvērtē, vai konkrētais dokuments ir valsts vai pašvaldības iestādes izdots administratīvais akts.
● Administratīvās tiesības visciešāk saistītas ar konstitucionālām tiesībām un administratīvā procesa tiesībām, kā arī saistītas ar darba tiesībām un krimināltiesībām.
…
