Vašingtonas konsensus un tā kritika

Ar Vašingtonas konsensu tiek apzīmēts makroekonomisko principu kopums, ko ASV ierēdņi, Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka 80. gados bija ieteikuši Latīņamerikas valstu finansiālās krīzes pārvarēšanai. 90. gados šie principi tika izmantoti bijušās Austrumu bloka valstīs. Vašingtonas konsenss paredzēja, ka: 1) makroekonomiskā stabilitāte sasniedzama, pieturoties vienkāršotiem uzskaites principiem un apsteidzošiem pasākumiem pret inflāciju, apgrozībā esošās naudas daudzumu, procentu likmēm, budžeta un ārējās tirdzniecības iztrūkumu;
2) tirdzniecības liberalizācija un privatizācija novedīs pie optimālas ienākumu efektivitātes. E.Stigliz definēja Vašingtonas konsensusu kā noteikts rekomendāciju atveidojums, ko iesaka starptautiskās organizācijas un ASV astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados.1 Vašingtonas konesensusā ietilpst desmit rekomendācijas valstīm ar finanšu un ekonomisko krīzi.
Fiskālā disciplīna
Valsts izdevumu prioritāšu pārstrukturizācija;
Nodokļu reformas;
Procentu likmju liberalizācija;
Konkurētspējīgs valūtas kurss;
Tirdzniecības liberalizācija;
Iekšējā ārējo tiešo investīciju liberalizācija;
Privatizācija;
Noteikumu atcelšana (deregulation);
Īpašumtiesības .…