Stāsts "Lielceļa "asais" līkums"

Pār nelielo lauku ciematiņu ausa spoža pavasara saulīte. Bija agrs rīts. Māris lēnām, lejā nokārtu galvu, slāja pa nelielo lauku celiņu un klusītēm domāja – kā nu tagad būs... Ko teiks draugi un paziņas? Kā, lai ‘’salāpa’’ nodarīto? Un vēlreiz domās pārcilāja tās dienas notikumus.
Tā diena Mārim sākās visai pozitīvi un labi. Iepērkoties vietējā veikalā, Māris sastapa sen neredzētu, skolas gadu draugu Aivaru. Vārds pa vārdam, līdz Aivars atzinās, ka pēc nedēļas precas un šovakar viņam esot paredzēta vecpuišu ballīte, kurā, protams, laipni gaidīts esot arī Māris. Skolas laikā Māris bija kluss puisis. Jaunietis nemēdza iesaistīties skaļos jauniešu pasākumos un ballītēs, tāpat nemēdza lietot alkaholiskos dzērienus un tabakas izstradājumus.…