Stāsts "Jancis un Poga"

Jancis bija puika ar zilām acīm un mazu degunteli. Mugurā tam vienmēr vienkāršas, prastas bikses un linu krekls. Mazais zēns Jancis dzīvoja lauku mājās netālu no tumšā, šalcošā meža. Māte ar tēvu allaž bija darbā, tā ka dēls visu dienu pavadīja bez vecāku stingrās uzraudzības, vienatnē.
Kādā siltā, saulainā pavasara dienā tēvs no darba pārradās agrāk. Jancis pieskrēja klāt un izbrīnīts vaicāja: „Tēti, kāpēc tu šodien tā laicīgāk mājās?” Tēvs pēkšņi no rupji pīta groza izvilka mazu, pūkainu kamolīti. Mīkstais bumbulītis strauji pielēca kājās un sāka jocīgi riet. Tā gluži nebija riešana, bet gan smilkstēšana, vaidēšana, kaukšana un riešana reizē. Tas bija kucēns, kurš kā poga vēlās tieši uz Janča pusi.…