Recenzija par Jāņa Jaunsudrabiņa triloģiju un Vara Braslas mākslas filmu "Aija"

Lai arī cik garlaicīgi tas nebūtu, - stāsts šoreiz atkal par mīlestību - gan J. Jaunsudrabiņa triloģijā „Aija”, gan arī Vara Braslas mākslas filmā ar tādu pašu nosaukumu, kas veidota pēc Jaunsudrabiņa darba. Par iedomāto, savtīgo, nelaimīgo, arī par īsto un gudro mīlestību, kas tomēr ir pati svarīgākā lieta dzīvē. Tā vai nu ceļ debesīs, vai nogremdē un sagrauj cilvēku. Vai tā tiešām ir? Vai balss un atbalss teorija strādā un vai pretpoli pievelkas? Tie ir galvenie jautājumi, kas rodas pēc iepazīšanās ar abiem darbiem – triloģiju un tad filmu „Aija”.
Jaunsudrabiņa darbs (sarakstīts laika posmā no 1910.g. līdz 1924.g.) sastāv no 3 stāstiem (daļām), kas savstarpēji saistīti – „Aija”, „Atbalss”, „Ziema”. Tas apraksta kāda puiša Jāņa Baloža dzīvi, pārdomas, kas saistās ar viņa mūža mīlestību Aiju. Pirmajā daļā Jānis ir 15 gadus vecs un viņam rodas pirmā pieredze ar Aijas mīlestība. Meitene ir par viņu mazliet vecāka. Aija nedaudz parotaļājas ar viņa jūtām, dodot puisim ilūzijas par laimīgu nākotni, bet, labāku dzīvi meklēdama, apprec labi situēto kurpnieku Galdaru. Tas salauž puiša sirdi. …