Recenzija par Alvja Hermaņa izrādi "Latviešu mīlestība" Jaunajā Rīgas teātrī

Mīlestība – aktuālākā tēma jebkura cilvēka dzīvē, un arī šoreiz stāsts ir par to – par mīlestību mūsu, latviešu, starpā, kas reizēm šķiet smieklīga esam, skatoties no malas. Tajā izpaužas cilvēku latviskā mentalitāte – pasīvums attiecībās, pieticība, naivums. Un tomēr šī mīlestība un jūtas ir patiesas. Nosaukums, protams, visnotaļ banāls, bet pilnīgi atbilstošs un precīzs. Lugā gan nav nekā banāla, visas tēlotās situācijas šķiet neparastas, lai gan tajā pašā laikā ikvienam zināmas un pilnīgi iespējamas. Skatītāji vien pāris minūtes no 4 stundu ilgās izrādes ir nopietni, jo, kā ierasts, smaidu izraisa nesavienojami salikumi, neikdienišķas, pilnīgi nesaderīgas lietas un situācijas, kuras tomēr ir visiem labi pazīstamas. Tādu netrūkst. Cilvēki smejas, jo stāsti taču ir par viņiem, par ikvienu no mums.
Izrāde ir lieliska ar to, ka nav apnicīga vai vienmuļa, bet ir izklaidējoša – četras stundas var sēdēt, vērot sevi no malas un aizrautīgi smieties, atpūsties. Tajā ir daudz informācijas, bet tā nenogurdina. 20 minūtes tiek atstāstīta vai visa pasaules literatūras klasika tikai tādēļ, lai parādītu, ka tēlotā sieviete ir zinoša bibliotekāre.…