Politisko partiju attīstība Rietumeiropā

Partiju sistēmu veidošanās procesa pirmsākumus var saskatīt vēlajā deviņpadsmitajā un divdesmito gadsimtu sākumā, kad arī sāka veidoties politiskās partijas kā tādas. Politisko partiju un politisko partiju sistēmu vēsturisko attīstību lielā mērā ietekmēja atšķirības starp valdošām sabiedrībā ideoloģijām, proti, starp konservatīvismu un liberālismu. Šīs konflikts izrietēja no sociālām izmaiņām daudzās Rietumeiropas demokrātiskajās valstīs, kuras izsauca Industriālā Revolūcija. Jauna sociālā grupa, kuru radīja industrializācija sastāvēja galvenokārt no turīgajiem rūpniekiem (industrialists), tirgotajiem un profesionāļiem, taču tie bija attālināti no politiskās varas un tiem nebija gandrīz nekādas ietekmes uz varu. Tam varētu nebūt bijis nekādas nozīmes ja valstis un to valdības ieklausītos un ievērotu (kaut vai daļēji) šo cilvēku intereses radot un attīstot ceļu satiksmi un infrastruktūru, dzelzceļus, veselības aprūpi, kas viss kopā spētu radīt stabilu pamatu tālākai ekonomiskai attīstībai. Taču publiskā pārvaldē dominēja pārsvarā aristokrātijas un zemes turētāju pārstāvji, kas skatīja valdību un publisko pārvaldi tradicionālajā dimensijā un galveno uzsvaru lika uz armiju, ārējo drošību un reliģisko un politisko ienaidnieku apspiešanu.

Jaunie buržuāzijas pārstāvji savukārt, lielā mērā iespaidoti no Franču revolūcijas idejām, vēlējās panākt brīvību un vienlīdzību arī sev. Šie Liberāļi ar laiku guva panākumus, kaut vai tajā ziņā, ka tie panāca balsstiesību piešķiršanu vidējam slānim (vidusšķirai – middle class), tie pārņēma valdības un varēja īstenot sev labvēlīgas reformas. Taču ar to parādījās arī opozīcija, kura arī sāka rīkoties. …