Nobeigumā nepieciešams izdarīt vairākus secinājumus.
• Persijas līča reģions nešaubīgi šobrīd ir svarīgais naftas resursu ziņā, jo tajā esošās rezerves aizņem aptuveni divas trešdaļas no pasaules krājumiem, turklāt, lielākā ieguvēj valsts – Saudu Arābija, pēc naftas ieguves un eksporta rādītājiem apsteidz vairākus reģionus kopumā. Jāsecina, ka šīs valsts nozīme nākotnē varētu tikai pieaugt, ja netiks atklātas nozīmīgas naftas atradnes citos reģionos.
• Tieši lielās naftas atradnes reģionā ir iemesls daudzajiem konfliktiem starp paša reģiona valstīm, kas nereti saistītas ar apstākli, ka vairākas svarīgas atradnes atrodas vairāku valstu īpašumā vai atrodas to robežteritorijās, radot papildus spriedzi jautājumos, kam ir lielākas tiesības uz atradnēm, kura valsts iegūst lielāku peļņu no atradnēm.
• Jāsecina, ka spriedzi reģionā līdzās cīņai par naftas krājumiem, rada arī teritoriālas pretenzijas, politiskas nesaskaņas un reliģiski konfliktu, kas viss kopumā veicina arī valstu apbruņošanos ar modernajiem ieročiem un militāru konfliktu veicināšanu.
• Nedrīkst aizmirst, ka Persijas līča reģionu ietekmē arī ārvalstu spēki, īpaši ASV un Lielbritānija, lai gan Lielbritānijas loma ir mazinājusies, ASV savas pretenzijas uz ietekmi ir tikai palielinājusi, ko raksturo militāra iejaukšanās dažādos konfliktos. Vienlaikus jāsecina, ka visticamāk ASV interesi par reģiona stabilitāti rada nevis tikai vēlme īstenot „miera regulētāja” funkciju, bet vēlme nodrošināt brīvu pieeju tieši reģiona naftas eksportam.
• Lai kāda arī nebūtu pašreizējā situācija Persijas līča reģionā, jāpiekrīt autoram, ka šo reģionu ietekmē ļoti daudzi politiskie, sociālie un ekonomiskie apstākļi, radot nopietnus nestabilitātes draudus reģionā. Ilgtermiņa stabilitātes radīšanai reģionā vajadzētu kļūt par galveno mērķi. Visticamāk, arī turpmāk ASV, kura uzņēmusies „atbildību” par reģiona stabilitāti, iejauksies iespējamajos nākotnes konfliktos.
…
