Mīlestība un manta Rūdolfa Blaumaņa novelē "Salna pavasarī"

Bez viena tūkstoša, ko es esmu novēlējis savam vienīgam klēpja krustdēlam, es tev visu savu mantu norakstīšu testamentē jau pirms kāzām.” bez šaubām uz Lieni ļoti iedarbojās. „Desmit un divpadsmit tūkstoši! Kas tā bija par milzīgu naudu! Par tik bagātu Mālnieku neviens neturēja. Un pēc pāris gadiem ar visu mantu varētu darīt, ko grib!” Lienei tas ļoti patika. Autors arī pasakato, ka Lieni bija „sagrābusi” mantkārība. Lai fabūtu lielu bagātību, viņa pat bija ar mieru precēt tādu veci kā Mālnieku: „Vai viņa bija apņēmusies precēt tik vecu vīru?... Viņai bija misējies, lielā nauda bija viņu apmānījuse... Tātad jāatsakās no tik liela labuma? Ak nē, ak, nē, tas arī nebija iespējams... un tomēr, tomēr ir jāatsakās – ir, ir jāatsakās...”. Liene nav pārliecināta vai precēt Mālnieku naudas, vai Andri mīlestības dēļ, taču Vanaga zobgalīgā un nicinošā attieksme pret viņu visu izšķīra.…