Ko māca vēsture un ko no tās mācās cilvēce?

Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības pagātni. Tā atklāj un apraksta pagātnes notikumus, un noskaidro arī kopsakaru pagātnes norisēm. Vēsture ir viena no nozīmīgākajām cilvēka apziņas un kultūras jomām. Vēsture ir gan cilvēka un cilvēces pašizpratne, gan identitātes apzināšanās, gan arī tagadnes un nākotnes skola. Kas nemācās šajā skolā, tiem ir vienmēr daudz izbrīna un sarūgtinājuma. Cilvēki vienmēr ir vēlējušies mācīties šajā skolā.
Cilvēki jau no sākta gala apzināti vai neapzināti ir vēlējušies sevi attīstīt visos iespējamos spektros: gan sadzīviski, gan kulturāli, gan tīri intelektuālā ziņā. Rodas jautājums, kādā veidā izglītojās pirmatnējie cilvēki. Sākotnēji cilvēki uzturējās baros, kolonijās. Tādā veidā, savstarpēji kontaktējoties, viņi cits ar citu apmainījās savām zināšanām. Lai arī tikko pieminētajā laikā baros dominēja divi instinkti: pārtikas sagādes instinkts un dzimuminstinkts, bara locekļi tomēr apmainījās ar noteiktu informāciju. Tā, manuprāt, bija saistīta ar zināšanām par to, kā sagādāt pārtiku, jo cilvēki lieliski pārvaldīja savu mikropasauli (zināja, kur kas aug, zināja savu mežu) un kā paveikt citus saimnieciska rakstura pienākumus. …