Kārļa Marksa ideoloģijas teorija

Marksa ideoloģijas teorija mūsdienās ir neizmantojama, jo tā ir novecojusi (balstoties nepatiesā apziņā un esot cieši saistīta ar noteiktu „kultūru”). Turpretī, Fuko un Luisa Altusera (Louis Althusser) ideoloģijas teoriju ir iespējams izmantot arī mūsdienās, jo tā vairs nebalstās nepatiesā apziņā, un, pēc šo autoru izpratnes, ideoloģija nav ne patiesa, ne nepatiesa, bet gan vienkārši vairāk vai mazāk adekvāts realitātes atspoguļojums. Ideoloģijas ataino ietvarus, kuros cilvēki interpretē dažādas pieredzes un piedzīvo pasauli. Šie ideoloģiskie ietvari nav arī pilnīgi mentāli, jo noteiktas grupas tos aktīvi izdzīvo (McCarthy, 1994).
Altuseram ideoloģijas bija nevis domu līmenī, bet gan kā tādas, ko izdzīvo, piemēram, reliģija. Altusers uzskatīja, ka ideoloģijas nevar būt tikai instrumentālas un ka nav saistības starp valdošo ideoloģiju un valdošo grupu (McCarthy, 1994). Tradicionālajā izpratnē ideoloģijas jēdziens nav izmantojams (Šūpule, 2012), jo nepietiekami tiek ņemta vērā ideoloģijas kognitīvā dimensija, un tā tiek reducēta uz valdošo grupu, bet, piemēram, van Deiks uzskata, ka tas ir tikai viens no ideoloģijas veidiem (van Dijk, 2000). Šādā izpratnē ideoloģija pieļauj refleksijas un ir izmantojams jēdziens tālākā izpētē. Ideoloģija vairs nav nepatiesa apziņa un vairs nepastāv nodalījums starp zinātni un ideoloģiju. Ideja par patiesām un nepatiesām zināšanām vairs nespēj piedāvāt neko jaunu (McCarthy, 1994).
…