Indivīds un vara, pienākumi, vainas izjūta lugās "Hamlets" un "Makbets"

Lugā „Hamlets” autors V. Šekspīrs lasītājiem piedāvā visai negaidītu notikumu pavērsienu. Hamlets nesavalda emocija un niknuma „karstumā” nogalina nevainīgu cilvēku – Laerta tēvu, kurš palīdzēja spiegot karalim. Laerta tēva mērķis bija noturēt Hamletu mājās pie savas meitas, kura Hamletu mīlēja. Pēc šī notikuma Laerts gribēja Hamletam atriebties, tāpēc sadarbojās ar karali, kurš kā autoritāte ar savu runas mākslu un varu ietekmēja viņu divkaujai ar Hamletu. Tā visa rezultātā Hamlets cīnījās ar Laertu. Taču pirms šīs cīņas viņš Laertam lūdza piedošanu, kas attēlo to, ka Hamletam tomēr nebija pilnīgi vienalga par nevainīgas dvēseles „iznīcināšanu”. Viņā „radās” sirdsapziņas pārmetumi: „Kungs, piedodiet, jums darīju es ļaunu. Bet piedodiet man sava goda labad.”
V. Šekspīrs prot labi atainot taisnīgumu, tā nozīmi. Hamleta un Laerta cīņas beigās karalis izdzēra indes dziru, ko bija gatavojis Hamletam un Laerts sacīja: „Tagad viņš ir veldzēts pēc taisnības ar dziru, ko pats jāvis. Lai mainām piedevības, cēlais Hamlet. Ne manējā, ne mana tēva nāve, lai nav uz tevis, ne uz manis tava.”
Autors savos darbos pierāda nāves nozīmi. Nāve ir varenāka par visu – gan par mīlestību, gan arī par varu. Īpaši savās lugās „Hamlets”, „Makbets” un „Romeo un Džuljeta” V. Šekspīrs labi attēlojis cilvēka un varas attiecības, pienākumus un vainas izjūtu, to, kā vara,
nauda un slava var sabojāt cilvēku attiecības, kā arī paša cilvēka raksturu un morāles. Protams, vienmēr viss ir atkarīgs no personas, situācijas un apkārtējiem cilvēkiem.
…