Es sākšu ar to, ka mana saskarsme ar partneri sākas ar savstarpēju uztveri. Sociāla percepcija – kā mēs uztveram citus cilvēkus. Lai uztvert cilvēku saskarsmē man palīdz tādi svarīgi komponenti, kā redze, dzirde un oža. Komunikācijas laikā es vienmēr cenšos skatīties cilvēka acīs, es uzskatu, ka acu kontakts saskarsmē ir ļoti svarīgs, jo tas veido saikni starp abiem partneriem. Skatoties acīs, var redzēt cilvēka ieinteresētību sarunā, reakciju, attieksmi. Es uzskatu, ja sarunas laikā starp mani un partneri neizveidojas acu kontakta, tad vairākos gadījumos šī komunikācija bija velta laika tērēšana. Protams, šeit ir savi izņēmumi. Es cenšos neskatīties acīs nelabvēlīgiem cilvēkiem, jo tie ir neparedzami un no viņiem var gaidīt jebkuru reakciju. Var būt cilvēks ir noskaņots agresīvi, un jebkurš skatiens var izvest viņu no sevis. Arī ir tādi cilvēki, kuri pēc savas psiholoģijas ir vērsti klausīties, nevis skatīties, tie neizvairās no acu kontakta, vienkārši tiem tas nav vajadzīgs. Kad es to saprotu, cenšos to pieņemt, proti, tas ir diezgan sarežģīti. Saskarsmes distance arī ļoti svarīga, jo pareizi izvēlēts partneru izvietojums un attālums nodrošina saskarsmes efektivitāti. Man ļoti nepatīk, kad nepazīstami cilvēki pieiet man ļoti tuvi un aizkar manu privāto zonu, vēl es jūtos neērti un nedroši, kad cilvēks stāv man iz muguras, es vienmēr cenšos izvairīties no tādiem gadījumiem, jo es gribu redzēt visus apkārt stāvošos cilvēkus, lai kontrolētu situāciju.…
