Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,68 (17%)
Cena ar atlaidi*:
3,31
Pirkt
Identifikators:904547
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.02.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Kā jau iepriekšējā esejā minēju, liels integrācijas kavētājs ir referendums, kurā iedzīvotāji nobalso pret kādu projektu. Visbiežāk tā ir jaunu līgumu pieņemšana. Tas notika 1992. gadā, kad Dānija ar referenduma palīdzību pauda savu attieksmi pret Māstrihtas līguma. Rezultātā līguma stāšanā spēkā tika atlikta, tiesa ne uz ilgu laiku. Līdzīga situācija bija arī 2001. gadā, kad Īrija nobalsoja pret Nicas līgumu. Lai arī tas būtiski neietekmēja Eiropas integrāciju, zināma kavēšanās tā tomēr bija.
Vēl divas valstis varētu uzskatīt par svarīgām integrācijas bremzētājām. Tā ir Francija un Nīderlande, kuras 2005. gadā noraidīja Konstitucionālo līgumu. Tam par iemeslu bija vairāki faktori. Francija nevēlējās pārlieku lielu Eiropas Savienības dominanci pār to. Tajā pašā laikā Nīderlande nevēlējās ES lielo valstu dominanci. Vēl par iemesliem bija gaidāmais darbaspēka pieplūdums, šaubas par nacionālo valstu leģitimitātes saglabāšanu un citas problēmas. Pēc šāda referendumu iznākuma nācās pārstrādāt Konstitucionālo līgumu un izveidot tā saukto reformu līgumu jeb Lisabonas līgumu. Šis process prasīja dažus gadus, kas arī savā ziņā aizkavēja integrācijas attīstību.
Viens no pēdējiem gadījumiem, kas visspilgtāk izpaudās kā vienas valsts nostāšanās pret pārējām 26 bija Īrijas balsojums par Lisabonas līgumu. Šķiet diezgan nepārdomāti, kad viena valsts tik ļoti var izmainīt visus ES procesus. Par laiku šāda integrācijas aizkavēšana nebija ilga, jo jau pēc gada Īrija atkal balsoja, šoreiz atbalstot līgumu.
Manuprāt, vēsturē ir bijuši pietiekami audz gadījumu, kad valstis, aizstāvot savas intereses, ir bremzējušas ES attīstību un integrāciju. Uzskatu, ka šāda politika ir jāmaina. Nav pieļaujams, ka daži miljoni cilvēku izlemj vairāku miljonu likteni.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1330092
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Eiropas integrācija un nacionāla valsts”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/904547

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties