Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,68 (17%)
Cena ar atlaidi*:
3,31
Pirkt
Identifikators:444803
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 28.03.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Pirmā nedēļa, pirmā lekcija, pirmais solis kultūru teorijā un vēsturē…Pirmā iepazīšanās ar studiju kursa pasniedzēju – mag., art., docenti Veltu Lapacinsku. Mjā, ko tur lieki runāt, sākums ļoti iespaidīgs. Tautā runā – kā sāksi, tā brauksi! Jauki! Jo man patika gan pirmā lekcija, gan pirmā iepazītā docente – ļoti gudra, nesteidzīga (kas liecina par pārliecinātību sevī un sevis stāstītajā teorijā), ne skarba un ne arī mīkstsirdīga, reizē nedaudz noslēpumaina, taču prot ieinteresēt studentus lekcijas un semināra tēmā. Viņas dēļ tad arī tapa šī eseja, jo… nu nekad dzīvē es nebūtu ieinteresēta apmeklēt Rīgas Ārzemju mākslas muzeju. Lai gan – “nekad nesaki - nekad!”
Un būtu to nožēlojusi. Jo šajā muzejā manam skatu punktam pavērās kas tāds, ko nekur citur es nebūtu redzējusi – KULTŪRAS un to pirmsākumus. Nemelošu, sakot, ka Ārzemju mākslas muzejs man patika no paša sākuma līdz beigām. Tā nebija, jo pavadīt vairāk kā stundu ārpus savas mūsdienu kultūras un iegrimt “pirms mūsu ēras” kultūrās ir bezgala grūti un pat nomācoši. Kāpēc? Tādēļ ka, kultūru nevar aplūkot un novērtēt tikai nevērīgi uzmetot tai skatienu un skrienot tālāk. Kultūrā ir jāiedziļinās ar dvēseli, prātu un sirdi. Un diemžēl citai , nu jau pasīvajai kultūrai man nepietiek spēka un apņēmības tik ilgu laiku ziedot, izkāpjot no šodienas kultūras, kas jādara, jo divas vai vairākas kultūras kopā pastāvēt nevar. Ir jāizdara izvēle(vismaz man) par labu tikai vienai kultūrai. Lai gan no šodienas viedokļa vērtējot, muzejs ir mūsdienu kultūras elements, ko nedrīkst nenovērtēt, jo tajā glabājas tagadējās kultūras pamati, ne kurš katrs spēj to iziet un apjaust sniegtās pagātnes notikumu liecības. Es to novērtēju, tikai nespēju aizrauties ar primāro, man vajadzīgs kaut kas grandiozāks un mūsdienīgi krāšņāks. Abas šīs galējības – pašu sākumu un tagadnes mirkli- vieno unikums. Ar to tad es arī apmierinos.
Tad nu tuvāk pie tēmas un maniem iespaidiem Rīgas Ārzemju mākslas muzejā.
Kā uzzināju (gan pašā muzejā, gan no papildliteratūras) muzeja dibināšanas gads ir 1920. Tajā laikā muzejam gan nebija šodienas nosaukums, bet gan “Valsts mākslas muzejs”. Taču atrašanās vieta bija tā pati, proti, Rīgas pils un tajā bija izstādītas latviešu un ārzemju mākslas kolekcijas, kuras piederēja valstij. Muzejam pastāvot nu jau 86 gadus, tas ir izveidojies par labāko, skaistāko un bagātāko ārzemju mākslas krātuvi kāda ir Latvijā. Rīgas Ārzemju mākslas muzejā ir aptverta gan dažādu laikmetu, gan dažādu tautu mākslas darbi glezniecībā, tēlniecībā, grafikā un dekoratīvi lietišķajā mākslā no 5.g.t. pirms Kristus līdz 20.gs. sākumam. Muzeja apmeklējuma laikā iepazinos ar Senās Ēģiptes, Babilonijas un Asīrijas (un ne tikai) mākslu, reliģiju un rakstību, par kurām vēstīja mūmijas, skulptūras, keramika un citi mākslas darbi un to nolējumi ģipsī. Muzeja ekspozīcijas sadalītas pa telpām, pa atsevišķu tautu kultūrām, tādejādi tās savā starpā var viegli salīdzināt – kas katrā atšķirīgs, kas kopīgs. No saviem novērojumiem varu secināt, ka kopējā ir tomēr vairāk, kā atšķirīgā.
Pirmās divas muzeja telpas bija veltītas Senās Ēģiptes un Divupes mākslām un kultūrām. Ieejot tajās, manās acīs parādījās milzīga apbrīna un pārsteigums par to, cik smalki un rūpīgi izstrādāti šo kultūru mākslas darbi. Manu uzmanību vispirms pievērsa, ja tā var teikt, glezna ar nosaukumu “Mirušais pie galda”, kura dod pagātnes liecības par Seno valsti. Lai gan šis mākslas darbs ir skaists un daudz ko izsakošs, es tomēr vēlētos arī aplūkot šī eksponāta kaļķakmens oriģinālu, kas atrodoties Berlīnē. Rīgas Ārzemju mākslas muzejā “Mirušais pie galda” ir nolējums ģipsī. Varbūt eksponāta nosaukums mani ieintriģēja to aplūkot ilgāk kā citus, bet varbūt cieņa un gods, kas tajā atspoguļojās pieminot mirušo. Centrā galds, pie kura sēž tad jau laikam mirušie, turot rokas uz sirds, bet apkārt dzīvību vēstošie elementi – putni, dzīvnieki un dažādi civilizācijas sadzīvē nepieciešami priekšmeti. Skatoties uz šo eksponāta apvienojumu, man radās jautājums, vai mirušais “dzīvo” kopā ar mums, dzīvajiem? Vai viņš vēlas to darīt? Vai arī vienkārši, mēs, dzīvojošie, nevēlamies, lai aizgājušie nedzīvotu vairs pie mums? Tādēļ jau ir atmiņas, tādēļ ir piemiņas dienas, tādēļ ir runāšana ar viņiem, kad neviens to nemana. Domājams, mirušajiem tas patīk, un arī mums ir vieglāk dzīvot.
Unikāla bija valdnieces Šepenupetes, kas ir attēlota sfinksas izskatā, skulptūra (Vēlais periods/ ģipsis). Guļoša dieviete, kas rokās maigi, bet sargājoši tur mucu ar bizoņveidīgā galvas vāku. Vai tas vēl kāds pielūgsmes tēls? Droši vien!

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,81 €
Materiālu komplekts Nr. 1172047
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Atziņas par Rīgas Ārzemju mākslas muzeja ekspozīcijām”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/444803

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties