Astrīdes Ivaskas dzejoļu krājuma "Ezera kristības" analīze

„Ezera kristības” ir iedalītas četrās daļās: Senči, Ezera kristības, Pasaules pagalmos un Patiesības bridis. Katra daļa ir veltīta kādai noteiktai tēmai: atmiņas par Latvijā tuvajām vietām un cilvēkiem (Senči), dabas motīvi (Ezera kristības), dažādu svešzemju ceļojumu motīvi (Pasaules pagalmos), veltījumi dzejniekiem un dzejai, latviešu valodai (ciklā Patiesības brīdis). Visus krājuma dzejoļus vieno dabas klātiene gan kā priekšplāns, gan kā fons.
Dzejoļu krājumā dažviet pavīd arī rindu beigu atskaņas, bet dzejniecei tās vienmēr ir dabīgas, kā pašas par sevi saprotamas, it kā nejauši radušās, piemēram dzejolī Mazgātiem matiem izmantotas blakus atskaņas: seju-deju-sevis-devis-svelmē-dzelmē-grimt-dzimt. Savukārt dzejolī Rudens sākums krusteniskās: taku-riet-jaku-iet.

Astrīdes Ivaskas dzeja ir gan moderna stilā, gan mūsdienīga, jo viņas apdziedātās tēmas vienmēr ir aktuālas. Manuprāt, šī dzeja nav jāvērtē, ne jāanalizē, bet jābauda tās idilliskās ainavas, kur aiz dabas tēliem arvien ir jaušams cilvēks, viņa sāpes un Nezināmais.

…