Ar ko antīkais kinisms atšķiras/neatšķiras no mūsdienu cinisma

Ko varētu teikt par mani, es nevaru teikt, ka mana attieksme pret ciniķiem, ka arī pret kiniķiem ir pozitīva. Kiniķu filozofija var iemācīt kaut kam labam, ka piemēram, ka nevajag fokusēt savu uzmanību uz materiālām vērtībām, bet es nevaru saprast, kā nevar atzīt kultūrvērtības, tradīcijas, cilvēku vērtības? Nav tik traki būt atkarīgam no cita viedokļa, bet pavisam cita lieta nevērīgi attiekties pret citu viedokļiem. Tā ir necieņa pret apkārtējiem. Es uzskatu, ka par ciniķiem kļūst gļēvuļi, cilvēki, kuri grib sevi nosargāt no sāpēm, mokām, neveiksmēm, kuras var viņiem atnest dzīve. Pavirša attieksme pret visu ir laba pozīcija priekš tā. Bet cik pilnvērtīgi var dzīvot un pazīt kāpumus, nezinot kritumus?…