Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
14,20
Ietaupījums:
1,70 (12%)
Cena ar atlaidi*:
12,50
Pirkt
Identifikators:177859
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.11.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 30 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2006.g. - 2009.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    2
1.  NOGULDĪJUMU VEIDI, TO RAKSTUROJUMS    5
1.1.  Depozīti    5
1.2.  Ieguldījumu fondi    7
1.3.  Pensiju fondi    11
1.3.1.  Pensiju 1.līmeņa uzkrājumi    11
1.3.2.  Pensiju 2.līmeņa uzkrājumi    12
1.3.3.  Pensiju 3. līmeņa uzkrājumi jeb privātais pensiju fonds    16
1.3.4.  Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana    19
2.  UZKRĀJUMU VEIDOŠANAS IETEKMĒJOŠIE FAKTORI UN TO DROŠĪBA.    23
2.1.  Latvijas demogrāfiskās situācijas raksturojums    23
2.2.  Uzkrājumu veidošanas paradumi Latvijā    27
2.3.  Finanšu un kapitāla tirgus komisija    32
2.4.  Noguldījumu garantijas fonds    34
2.5.  Latvijas apdrošināšanas asociācija    35
3.  PRIVĀTO PENSIJU FONDI UN TO RAKSTUROJUMS    39
3.1.  Latvijas pensiju sistēmas vēsture    39
3.2.  Pensiju sistēmas shēma    40
3.3.  Privāto pensijas fondu galveno rādītāju analīze    42
3.4.  AS SEB Bankas piedāvāto privāto pensiju plānu analīze    48
3.4.1.  SEB –Sabalansētais    48
3.4.2.  SEB-Aktīvais    50
3.4.3.  SEB –Eiropensija    53
4.  UZKRĀJOŠĀS DZĪVĪBAS APDROŠINĀŠANAS TIRGUS ANALĪZE    57
4.1.  Dzīvības apdrošināšanas tirgus darbības pārskats    57
4.2.  AS Ergo piedāvāto dzīvības apdrošināšanas programmu analīze    64
  SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI    71
  IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS    75
  PIELIKUMS. Aptaujas anketa    77
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Pamatojoties uz veikto pētījumu, autore nonākusi pie šādiem secinājumiem:
1. Ikviens dzīvojam ar cerību, ka nākotnē būs labāk, līdz ar to lielākoties grūtības netiek paredzētas un netiek veiktas preventīvas darbības to novēršanai, tāpēc viens no galvenajiem nosacījumiem privātpersonas ilgtermiņa finansiālajai stabilitātei ir noguldījumu veidošana, jo tie gan sniedz iespēju plānot lielākus pirkumus (ceļojumus), gan pasargā no neparedzamiem notikumiem (ekonomiskā lejupslīde, nāve).
2. Tā kā Latvijas komercbankās ir plašas noguldījumu iespējas (vairāku veidu depozīti, ieguldījumu fondi, pensiju fondi, uzkrājošā dzīvības apdrošināšana), līdz ar to katrs iedzīvotājs, kas izlēmis uzkrāt savu brīvos naudas līdzekļus, var atrast sev piemērotāko ieguldīšanas veidu, balstoties uz individuālajām vēlmēm un vajadzībām.
3. Lai privātpersonai, kura nevēlas uzņemties augstu risku noguldot savus brīvos finansu līdzekļus, nenāktos to darīt, ir pieejami vairāku veidu plāni (konservatīvie (tiem investoriem, kuru galvenais mērķis ir investēta kapitāla saglabāšana),sabalansētie (tiem, kas vēlas lielāku peļņu, uzņemoties attiecīgi lielāku risku.), atraktīvie vai dinamiskie (investoriem ar mērķi dabūt maksimālo peļņu uzņemoties lielu risku), līdz ar to katram ir dota iespēja izvēlēties sev vispiemērotāko, atkarībā no individuālās attieksmes pret risku.
4. Lai valsts iedzīvotājus virs darbspējas vecuma spētu nodrošināt ar pensiju, kuru tie ir nopelnījuši būdami ekonomiski aktīvi, nepieciešams pietiekams nodarbināto skaits, kuri aktīvi maksā sociālo nodokli. Tā kā Latvija ilgstoši atrodas demogrāfiskās krīzes situācijā, tās galvenās iezīmes ir sistemātiska iedzīvotāju skaita samazināšanās:
• dabiskā veidā (2009.g.mirušo iedzīvotāju skaits ir gandrīz uz pusi lielāks kā dzimušo skaits (attiecīgi 29 104 un 21 411);
• migrācijas gaitā (laika posmā no 2006.gada līdz 2009.gadam no valsts vidēji gadā emigrēja 4975 iedzīvotāju),
• iedzīvotāju strauja novecošanās, kuras galvenais cēlonis ir zemā dzimstība.
5. Autora veiktās aptaujas, kuras mērķis bija noskaidrot noguldījumu veidošanas popularitāti Latvijas iedzīvotāju vidū, dati liecina, ka uzkrājoša dzīvības apdrošināšana tiek uzskatīta par piemērotāku naudas ieguldīšanas veidu (41% aptaujāto respondentu) salīdzinājumā ar privāto pensiju līmeni, kuru par atbilstošāku sev minēja 16 % aptaujāto personu. Tāpat veiktās aptaujas rezultāti apstiprina autora hipotēzi – privātpersonu uzkrājumu veidošana Latvija nav populāra, jo 64% respondentu apgalvo, ka uzkrājumus neveido, 44% nezina atšķirības starp privātās pensijas un uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas noguldījumu programmām.
6. Bažām par uzkrājumu drošību nav pamata, jo ir izveidots stingrs kontroles mehānisms, kā arī, piepildoties sliktākajam, pastāv garantija saņemt noteiktu naudas summu. Tā kā valstī šādas nepieciešamības līdz šim nav bijušas, noguldījumu pārvaldītājiestādes darbojas ne tikai riskus apzinoties, bet arī tos kontrolējot.
7. Latvijā tiek atbalstīti tādi ieguldījumu veidi, kas vairo katra iedzīvotāja personīgo atbildību par savu un tuvinieku finansiālo stabilitāti nākotnē, tādējādi kaut nedaudz mazinot valsts sociālo slogu. Līdz ar to par ieguldījumiem privātajos pensiju fondos un uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas programmās, kuru periods ir vismaz 5 (pieci) gadi, iespējams saņemt iedzīvotāju ienākumu nodokļa atmaksu 26% apmērā no iemaksātās gada summas, kas nepārsniedz 10% no bruto ienākumiem.
8. Lai ikviena sociāli atbildīga darbspējas vecuma iedzīvotāja vecumdienas būtu finansiāli nodrošinātas, valsts ir izstrādājusi un iedibinājusi ilgtermiņa sociālās drošības sistēmu, kas balstīta uz individuālām sociālās apdrošināšanas iemaksām sociālajā budžetā. Pensiju sistēma sastāv no trīs līmeņiem- 1.līmeņa jeb valsts nefondētās pensijas, 2.līmeņa jeb valsts fondētās pensijas un 3.pensiju līmeņa jeb privātās pensijas.
9. 1.līmeņa pensija nodrošina maksimāli 39% no vidējās darba algas, tāpēc būtiska nozīme ir 2.līmeņa uzkrājumiem, kas garantē aptuveni 52 % šiem ienākumiem. Tāpat svarīga ir katra iedzīvotāja personīga iesaistīšanās savas nākotnes nodrošināšanas procesā. Viena no iespējam ir piedalīties 3.līmeņa jeb privātajā pensiju plānā, kas spēj nodrošināt gandrīz līdzvērtīgu (70% no vidējās darba algas) finansiālo stāvokli arī vecumdienās.
10. Atšķirībā no pensijas 1.un 2.līmeņa uzkrājumiem, piedalīšanās trešā pensiju līmeņa jeb privātās pensijas programmās ir brīvprātīga. Uzkrātās naudas daudzumu pensiju 3. līmeņa sistēmā ietekmē tādi faktori kā iemaksu regularitāte, iemaksu apjoms, dalības laiks, kā arī peļņa, kas atkarīga no izvēlētā Pensiju 3. līmeņa pārvaldītāja un ieguldījuma plāna.
11. Laika periodā no 2006.gadam līdz 2009.gadam starp AS SEB banka piedāvātajiem privāto pensiju plāniem ienesīgākais bija SEB- Aktīvais (6,88 %). Ar nedaudz mazāku ienesīgumu – 6,28 %, tam seko SEB- Sabalansētais privātās pensijas plāns. Bet SEB- Europensija konkrētajā laika posmā bija ar 6,5 % ienesīgumu.
12. Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana vienlaikus apvieno gan dzīvības apdrošināšanu, gan arī uzkrājuma veidošanu. Konkrētajam noguldījumu veidam visbiežāk piedāvā veidot uzkrājumu ar garantētu peļņu, investēt ieguldījumu fondos, ka arī vairākās investīciju mērķprogrammas – uzkrājums bērna nākotnei, uzkrājums pensijai un citos.
13. Periodā no 2006.gada līdz 2009.gadam vidēji gadā tika parakstītas 34.75 milj. uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas prēmijas, kas norāda uz šī noguldījuma veida arvien lielāku popularitāti iedzīvotāju vidū.
14. Noguldījumi obligāciju fondos ir ar zemāku risku kā akciju fondos, tomēr laika posmā no 2006.gada līdz 2009.gadam AS Ergo konservatīvā investīciju programma „Ziema”, kura paredz 100% līdzekļu noguldīšanu obligācijās ir strādājusi ar 6% zaudējumiem. Turpretī programmas „Pavasaris”, kas ir dinamiska veida noguldījumu programma un paredz 80 % finansu līdzekļu ieguldīt akcijās, konkrētajā laika posmā darbojās ar 468.51 % lielu ienesīgumu.

Balstoties uz veiktajiem secinājumiem, autore izvirza šādus priekšlikumus:
1. Lai ikviens saprastu noguldījumu nepieciešamību un to svarīgo lomu gan personīgās finansiālās stabilitātes veidošanā, gan valsts kopējā attīstībā, jau sniedzot pamatzināšanas, izglītības iestādēm pēdējo klašu skolēniem mācību programmās nepieciešams iekļaut :
• Apmācības par noguldījumu būtību, nozīmi un to ietekmējošiem faktoriem (demogrāfija, ekonomiskā situācija, iedzīvotāju zināšanu līmenis konkrētajā jomā), kā arī riska vadības pamatprincipiem. Nodarbības pamatizglītības iestādēs nepieciešams organizēt 28 mācību stundu jeb 1120 min apjomā.
2. Lai personai, kas nolēmusi ieguldīt brīvos naudas līdzekļus, nenāktos zaudēt savus ieguldījumus, vidējās izglītības iestādēm mācību plānos nepieciešams iekļaut nodarbības par finansu noguldījumu riskiem un to vadīšanu, kā arī skolēnus noguldījumu veidošanā apmācīt praktiskā veidā. Šai tēmai paredzētajās mācību stundās jādarbojas grupās, izspēlējot iepriekš sagatavotas situāciju spēles, kurās tiek veikti virtuozi noguldījumi un plānu maiņa atkarība no svārstībām vērtspapīru tirgū.
3. Komercbankām un apdrošināšanas sabiedrībām ir aktīvāk jāiesaistās iedzīvotāju informēšanā, veidojot gan plašas mārketinga kampaņas visu veida medijos (TV, laikrakstos, internetā), gan griežoties privāti pie atsevišķām iedzīvotāju grupām, tādējādi nodrošinot vieglu informācijas pieejamību.
4. Lai justos komfortabli un neradītu sev papildus finansiālas grūtības, nepieciešams rūpīgi izvērtēt personīgo attieksmi pret risku. Iestādēs, kas nodarbojas ar noguldījumu pārvaldīšanu (komercbankās, apdrošināšanas sabiedrībās), strādā augsti kvalificēti un zinoši speciālisti, kuri ir profesionāļi šinī jomā, tāpēc ikvienam, kas nejutās drošs par sevi, pirms noguldījumu veikšanas (gan ar risku saistīta, gan mazāk riskanta) nepieciešams konsultēties. Tomēr jāatceras, ka tikai paši esam atbildīgi par saviem lēmumiem, tāpēc, ja tomēr neesam pārliecināti par savām zināšanām, labāk ieguldīt darījumos, kas nav saistīti ar augstu riska līmeni.
5. Ministru kabinetam līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos, nekavējoties jāpalielina sociālās iemaksas daļa, kas tiek novirzīta 2.pensiju līmenim, lai, kā iepriekš tika plānots, maksājums tiktu sadalīts vienādās daļās starp 1.un 2. pensiju līmeni ( katra 10% ). Tas stiprinātu uzticību pensiju sistēmai, kā arī motivētu iedzīvotājus maksāt sociālo nodokli.
6. Lai piesaistītu noguldījumu plāniem vairāk dalībnieku, komercbankām un apdrošināšanas sabiedrībām jānodrošina lielāka informācijas pieejamība jauniešiem, kas ir vecuma līdz 20 gadiem un ir potenciālie savu brīvo naudas līdzekļu ieguldītāji tuvākajā nākotnē. Viena no iespējām kā to panākt ir prezentējot piedāvātos produktus augstskolu studentiem paredzēta lekcijā, kā arī veidojot izskaidrojošas informatīvas reklāmas kampaņas.
7. Likumā „Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” pieņemtie grozījumi, kas kopš 2010.gada 01.janvāra nosaka visus ienākumus no noguldījumiem aplikt ar 10% nodokli, demotivē iedzīvotājus veidot uzkrājumus. Lai gan šāda veida nodokļu piemērošana ilgtermiņā tiek praktizēta daudzās pasaules valstīs, Saeimai jāpārskata vai nepieciešams sākt šī nodokļa piemērošanu ekonomiskās lejupslīdes laikā.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Privātpersonu noguldījumu veidošanas iespējas Latvijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/177859

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties