SECINĀJUMI
Maģistra darba rakstīšanas laikā, analizējot parādu piedziņas tiesiskos risinājumus dzīvojamo māju apsaimniekošanā un to problēmjautājumos, autore izdarījusi šādus secinājumus:
1. Nekustamā īpašuma tirgus straujās izaugsmes laikā iegādātie īpašumi, kas nu kļuvuši par hipotekāro kredītu nastu to īpašniekiem, kā arī vispārējās iedzīvotāju maksātspējas pazemināšanās rezultātā, būtiski pasliktinājies stāvoklis dzīvojamo māju apsaimniekošanas maksas savlaicīgā un pienācīgā izpildē.
2. Kaut arī likumdevējs, ieviešot jaunu normatīvo regulējumu dzīvojamo māju apsaimniekošanā, skaidri definējis tos pienākumus, kas jāveic dzīvojamo māju apsaimniekotājam, nav izveidota vienota tiesiska mehānisma, kas aizsargātu tā tiesības pilnā apjomā.
3. Parādu piedziņai dzīvojamo māju apsaimniekošanā iespējami dažādi tiesiskie risinājumi – gan tiesvedība prasības kārtībā, gan saistību piespiedu izpilde brīdinājuma kārtībā, kā arī citi ārpustiesas parādu piedziņas instrumenti. Tomēr par efektīvāko namu pārvaldnieku vidū, neskatoties uz laika un finansu resursu ietilpības apmēru, nereti tiek atzīta parādu piedziņa prasības tiesvedības kārtībā.
4. Dzīvojamās mājas apsaimniekošanas parādnieku dēļ cieš ne tikai komunālo pakalpojumu sniedzēji un namu pārvaldnieki, bet arī visi tie dzīvokļu kopības biedri, kas nu papildus saviem tiešajiem maksājumiem spiesti uzņemties arī negodprātīgo nemaksātāju finansiālo saistību daļu.
5. Jaunais tiesiskais regulējums, kas paredz izmaiņas Civilprocesa likumā attiecībā uz to, ka komunālie parādi piedzenami pirms hipotekārā prasījuma apmierināšanas, dos tikai daļēju apsaimniekošanas parādu risinājumu, jo šis tiesiskais instruments netiks pielietots situācijā, kad parādniekam nav hipotekārā kredīta.
6. Ātrākam un efektīvākam parāda piedziņas procesam traucē ne tikai dzīvokļu īpašnieku finansiālās grūtības parāda atmaksai, bet arī to nevēlēšanās atzīt kopīpašumā ietilpstošo dzīvojamās mājas daļas, kuru uzturēšanai un ekspluatācijai nepieciešamie finansiālās saistības solidāri piekrīt visiem attiecīgās mājas dzīvokļu īpašniekiem.
7. Parādu piedziņas un dzīvojamo māju apsaimniekošanas organizēšanas viena no pamatproblēmām ir apsaimniekošanas maksas noteikšana. Plašā apsaimniekošanas maksas amplitūda vienas valsts, vienas pašvaldības un pat vienas ielas robežās, rada neizpratni iedzīvotāju vidū un līdz ar to ievieš neuzticību apsaimniekotājam un degradē namu apsaimniekotāju lomu.
Darba gaitā autorei radās sekojoši priekšlikumi:
1. Valstī jāveicina dzīvokļu īpašnieku sabiedrības veidošanos. Dzīvokļu īpašnieku sabiedrība un tās formas ir relatīvi optimālākais nama pārvaldīšanas modelis, kurā aktīvi tiek iesaistīti visi dzīvokļu īpašnieki gan dzīvojamās mājas apsaimniekošanas lēmumu pieņemšanā, gan jebkuru citu jautājumu risināšanā, kas saistīts ar efektīvu mājas ekspluatāciju, saglabāšanu un uzlabošanu.
2. Būtiski jāuzlabo komunikācija (t.sk., veicinot elektroniskās komunikācijas pielietošanu) starp nama apsaimniekotāju un dzīvokļa īpašnieku, lai tādā veidā paātrinātu informācijas apmaiņu un caurskatāmību.
3. Apsaimniekotājam savlaicīgi un vairākkārt jābrīdina dzīvokļa īpašnieku ar brīdinājuma vēstulēm un, ja nepieciešams, tad arī telefona sarunas ceļā par parāda uzkrāšanos, stingri nosakot parāda apmaksas termiņu, kā arī izskaidrot kas sagaida parādnieku parāda nesamaksāšanas rezultātā.
4. Lai maksimāli efektīvi novērstu parāda iekrāšanos, nepieciešama tā sauktā „ tūlītējā parādnieku diferencēšana” jeb jāanalizē katrs nemaksāšanas gadījums atsevišķi jau parāda veidošanās sākuma stadijā. Iespējams, jāvēršas pēc palīdzības pašvaldībā arī tajos gadījumos, kad dzīvokļa īpašniekam nepienākas sociālie atvieglojumi.
5. Efektīvākais strīda jautājumu izšķiršanas veids ir samierināšanas process un izlīguma vienošanās panākšana noslēgšana, taču tam šobrīd traucē gan izpratne par tiesvedības mērķi, gan tiesnešu lielā darba noslodze, tāpēc vēlams iesaistīt trešo, neitrālo personu, lai ar tās palīdzību puses pašas spētu atrisināt savu konfliktu un lai tas būtu kā pārejas (vidus) posms no nama apsaimniekotāja un dzīvokļa īpašnieka savstarpējās komunikācijas barjeras līdz prasības iesniegšanai tiesā par parāda piedziņu.
6. Viens no iespējamajiem tiesiskajiem risinājumiem, kā maksimāli novērst parāda summas neatgriešanu gadījumā, ja dzīvokļa īpašniekam nav hipotekārā kredīta, ir aprobežojuma atzīmes nostiprināšana nekustamajam īpašumam Zemesgrāmatā, tādā veidā arī izslēdzot nekustamā īpašuma atsavināšanas un jaunā īpašnieka pārreģistrēšanas iespēju konkrētajam īpašumam pirms īpašuma apsaimniekošanas parāda nomaksas. Turklāt nepieciešams tiesību normās iestrādāt tā parādu summas apmēru (vai, piemēram, parāda summas proporciju pret nekustamā īpašuma vērtību), kuru sasniedzot, attiecīgā aprobežojuma atzīme pēc nekustamā īpašuma apsaimniekotāja lūguma tiek izdarīta.
8. Lai maksimāli atvieglotu tiesu sistēmu un efektivizētu parādu piedziņu dzīvojamo māju apsaimniekošanā, ir jāaktivizē alternatīvo strīdu risināšanas paņēmienu izmantošana šādu civiltiesisku strīdu risināšanā. Turklāt, lai efektivizētu parādu piedziņu dzīvojamo māju apsaimniekošanas jomā, nepieciešams uzlabot gan dažādas nianses nama apsaimniekotāju un dzīvokļu īpašnieku starpā, gan arī tiesisko regulējumu likumdevēja līmenī.
Kā redzams no minētā, vispārējās parādu piedziņas situācijas uzlabošanai dzīvojamo māju apsaimniekošanas jomā nepieciešama kompleksa rīcība, kas sevī ietver gan likumdevēja, gan dzīvokļu īpašnieku kopības, gan namu apsaimniekotāju sadarbību, lai maksimāli spētu atrisināt šobrīd tik aktuālo problēmu. Jāsecina, ka arī tas tiesību nihilisms, kas nereti saskatāms negodprātīgo nemaksātāju rīcībā un tās finansiālās problēmas, kas kavē godprātīgo dzīvokļu īpašniekiem pildīt savas saistības attiecībā pret dzīvojamo māju apsaimniekotājiem un komunālo pakalpojumu sniedzējiem, ir vispārējās tiesiskās apziņas dabas jautājums, kas jārisina ne tikai likumdevēju līmenī, bet visai sabiedrībai kopumā.
…
