Laulāto mantisko attiecību tiesiskais regulējums Latvijā

Nobeigums
Nereti, noslēdzot laulību, laulātie neapdomā, kādas mantiska rakstura sekas šī laulība varētu izraisīt. Bieži vien laulība izjūk tieši tāpēc, ka laulātie nespēj vienoties par mantiska rakstura jautājumiem, tāpēc arvien vairāk cilvēku vēlas noslēgt laulības līgumu un noregulēt savas mantiskās attiecības. Ja persona ir gatava un vēlas slēgt laulības līgumu, valsts uzdevums būtu nākt šai personai pretī ar pilnībā izveidotu un sakārtotu sistēmu. Taču diemžēl šī sistēma vēl nav tik attīstīta, lai to varētu nosaukt par sakārtotu.
Laulības līgums ir īpaša veida līgums, ar kuru var nodibināt, grozīt un izbeigt laulāto mantiskās attiecības Laulības līgums ir dokuments, kā laulībā esošiem diviem cilvēkiem vienojoties par kaut kādām lietām, lai tās zināmā mērā nesarežģītu laulāto dzīvi.
Pēc satura un formas laulības līgumi savā juridiskā būtībā stipri atšķiras no līgumiem vispārējā nozīmē. Laulības līguma objekts ir laulāto mantiskās attiecības. Ar laulības līgumu nevar regulēt citas savstarpējās attiecības.
LR likumdošanā nav stingri noteikta laulības līguma forma, bet galvenokārt ieteicams balstīties un LR Civillikuma normām. Slēdzot laulības līgumu, jāievēro vispārīgie līgumu un darījumu noslēgšanas noteikumi. Būtiskākā atšķirība starp laulības līgumu un citiem līgumiem, kas saistīta ar laulāto īpašuma attiecībām ir tā, ka laulības līgumu var noslēgt uz vēl nepastāvošu mantu.
Līdzās laulības līgumiem laulātie var slēgt arī citus līgumus, kas attiecas uz laulāto mantas pārvaldīšanu, konkrētu īpašuma sadali, to apvienošanu, visas konkrētā brīdī esošās mantas sadali starp laulātajiem, bet kuri nenosaka laulāto mantisko attiecību režīmu.
Tiesvedība laulības šķiršanas gadījumos par kopmantas sadali, bieži vien ievelkas mēnešiem ilgi, kā rezultātā, vienai no pusēm var rasties zaudējumi, negūta peļņa uzņēmējdarbībā, ja strīdā iesaistītas uzņēmuma kapitāla daļas vai nekustamais īpašums, vai cita laulāto kopmanta. Laulības šķiršanas process notiek tikai tiesas telpās un slēgtā tiesas sēdē.
Pētījuma rezultātā autors izvirza aizstāvēšanai šādus secinājumus un priekšlikumus.
1. Secinājums- Vispārīgi aplūkojot pamatnoteikumus, kas regulēja „vīra pārvaldības sistēmu” (sk. Civillikuma 89.-110.p. 1937.g. redakcijā) un kas šobrīd regulē laulāto likumiskās mantiskās attiecības, autors secina, ka šobrīd spēkā esošie Civillikuma 89.-110.p. noteikumi ir tikuši izstrādāti, pamatojoties uz attiecīgiem Civillikuma 89.-110.p. noteikumiem 1937.gada redakcijā, turklāt abas minētās sistēmas ir balstītas uz „mantas šķirtības principu”.
Priekšlikums- Iztulkojot un piemērojot Civillikuma 89.-110.p. noteikumus atbilstoši laulāto likumisko mantisko attiecību pamatā liktajam mantas šķirtības principam un noskaidrojot laulāto mantas jēdzienu un tās veidus ir iespējams novērst pastāvošos problēmjautājumus un viedokļu dažādību, kas pastāv laulāto kopīgās mantas sastāva noteikšanā tās nošķiršanā no katram laulātajam atsevišķi piederošās mantas, kā arī par viena laulātā rīcību ar laulības laikā iegūto mantu.
…