SECINĀJUMI.
Pamatojoties uz ievada daļā izvirzītajiem uzdevumiem un pētot abu valstu: Krievijas un Latvijas pārvaldes stilu un ekonomikas attīstību laikā no 2006. līdz 2010. gadam, autore nonākusi pie šādiem secinājumiem:
1) Krievija ir nedemokrātiska valsts, kur faktiski visa vara koncentrēta divu – prezidenta D.Medvedeva un premjerministra V.Putina, rokās. Krievijā uzstādītās vajadzības un normatīvos paustie mērķi ir tās ietekmes sfēras paplašināšana, atbalstot policentrisku modeli;
2) vajadzību īstenošanai Krievija izmanto tās rīcībā esošos ekonomiskos resursus, un uzmanība ir fokusēta uz ekonomiskās jaudas palielināšanu, kā arī peļņas no eksportējamiem ekonomiskiem resursiem palielinājumu;
3) Krievija ir valsts revizioniste, kuras mērķis ir hegemonija, vismaz reģionālajā līmenī;
4) Krievijas un Latvijas ekonomiskās sadarbības kontekstā, Krievijas vajadzību īstenošanai ierobežojumu veido pārrobežu ekonomiskās intereses;
5) Krievijas ekonomika pētāmajā periodā lielā mērā ir atkarīga no tās energorosursu apjomu eksporta masas, tomēr 2010. gadā ir palielinājies arī iekšējais patēriņš, kas liecina par nelielu, tomēr uzlabojumu atkarības no energoresursiem mazināšanā;
6) Krievijā rodas labvēlīga vide vidējo un mazo uzņēmējsabiedrību veidošanai, kas norāda, ka šajā jomā Latvijas ekonomiskajām vienībām ir iespējams sadarboties ar maziem un vidējiem uzņēmumiem;
7) energoresursu pārvaldība ir atkarīga no Krievijas pārvaldes stila īstenotās politikas, uz ko tai pieder liela daļa akciju. To ņemot vērā, kā arī ievērojot Krievijas izvirzītos mērķus, Latvijas un Krievijas ekonomiskās sadarbības kontekstā, Latvijai nebūtu vēlama sadarbība Latvijas teritorijā esošo ekonomiski stratēģisku objektu kopīgu projektu īstenošanā, tajā skaitā energoresursu objektu. Izņēmums iespējams vien tad, ja šie kopīgie projekti, kas skar ekonomiski stratēģiskus objektus tiek īstenoti ar mērķi nodrošināt tranzītu vai kuru funkcionēšanā ir nepieciešama abu valstu dalība;
8) ņemot vērā investoru un importa īpatsvaru Krievijā, Latvijai būtu iespējams lobēt savas intereses, piesaistot tādas valstis kā Nīderlande, Luksemburga, Lielbritānija, Francija, ASV un Īrija. Autore ir izvairījusies iekļaut šajā sarakstā Vāciju vēsturisku apsvērumu dēļ;
9) darbā ir apzināti Krievijas ekonomikas vājākie posmi, tomēr Latvijai nav iespējams tos izmantot, ņemot vērā to, ka Latvijas ekonomika ir atkarīga no ārējiem ieguldījumiem;
10) Latvija ir vāja valsts ar mazspējīgu ekonomisko potenciālu;
11) Latvijā nav ievēroti vajadzības izpildījuma ierobežojumi, tādēļ tās drošība ir atkarīga no neregulējamām pārrobežu ekonomiskajām interesēm Latvijā.
…
