Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
  • Kriminālsoda loma sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un brīvības atņemšanas sodu izcietušo personu integrācija sabiedrībā

     

    Diplomdarbs67 Tiesības

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
21,48
Ietaupījums:
2,79 (13%)
Cena ar atlaidi*:
18,69
Pirkt
Identifikators:677325
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.12.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 49 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2004.g. - 2008.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    6
1.  Kriminālsoda jēdziens un mūsdienu attīstības tendences    9
2.  Brīvības atņemšana    12
2.1.  Brīvības atņemšanas izpilde    17
2.2.  Ieslodzīto personu nodarbinātība    19
2.3.  Brīvības atņemšanas soda problēmas    25
3.  Alternatīvas brīvības atņemšanai    34
3.1.  Nosacīta notiesāšana    37
3.1.1.  Piespriešanas kārtība    45
3.1.2.  Nosacīti notiesāto uzraudzība    47
3.1.3.  Nosacītas notiesāšanas problēmas    47
3.1.4.  Citu valstu pieredze    53
3.2.  Piespiedu darbs    55
3.2.1.  Piespiedu darba izpilde    62
3.2.2.  Piespiedu darba problēmas    64
4.  Brīvības atņemšanas soda izcietušo personu integrācija sabiedrībā    66
  Secinājumi un priekšlikumi    73
  Literatūras saraksts    76
  Pielikumi    82
Darba fragmentsAizvērt

Vienmēr civilizācija ir saskārusies ar tādu nevēlamu parādību kā noziedzība. To nekad nav izdevies izskaust un diez vai izdosies arī nākotnē. Tomēr, neskatoties uz to, ir nepieciešams pētī noziedzības cēloņus un meklēt iespējas kā ar noziedzību cīnīties. Viens no senākajiem un efektīvākajiem veidiem cīņai ar noziedzību ir sods. Sods ir sabiedrības reakcija uz nozieguma izdarīšanu, un tā mērķis ir sodīt par izdarīto noziegumu un atturēt no jaunu noziegumu izdarīšanas - gan šo personu, gan pārējos sabiedrības locekļus.
Laika gaitā sodi ir mainījušies – no fiziskiem sodiem un spīdzināšanas, kas tika pasniegts kā teātris, sodi pamazām kļuva humānāki un tādi, kas vairāk iedarbojās uz dvēseli, nevis ķermeni. 18. un 19. gadsimta mijā notika pāreja uz cietumsodiem. „XIX gadsimta pirmajos gados to vēl uztvēra kā jaunumu, tomēr tas bija tik ļoti dziļi saistīts ar pašu sabiedrības funkcionēšanu, ka nodeva aizmirstībai visas citas sodīšanas metodes. (..) Tam, šķiet, nebija alternatīvas, un to iedibināja pati vēstures attīstība” /15;210/.
Cietumsodi arī mūsdienās ir viens no izplatītākajiem sodu veidiem, bet jau vairākus gadus, apzinoties, ka cietumsods nav līdzeklis ar ko būtiski var samazināt noziedzību un apzinoties arī tā negatīvās sekas, tiek meklētas citas iespējas noziedzības līmeņa samazināšanai. Arī Latvijā 1994. gadā tika uzsākta sodu sistēmas reforma, kuras viens no mērķiem ir brīvības atņemšanas sodus vairāk aizstāt ar alternatīviem sodu veidiem, kas nav saistīti ar reālu brīvības atņemšanu. „Jēdziena „alternatīvas” nozīme ir izvēles iespēja, viena izvēle no vairākām iespējām. Saistībā ar sankciju šis jēdziens konkretizē izvēles iespēju starp divām vai vairākām sankcijām. Tā var būt izvēle par labu brīvības atņemšanas alternatīvai vai par labu vienai no vairākām ar brīvības atņemšanu nesaistītām alternatīvām. Šādā izpratnē alternatīvu institūts dod plašākas iespējas tiesnesim piemērot soda taisnīguma, individualizācijas, proporcionalitātes un ekonomijas principus. Vienlaicīgi pastāv iespēja, ka piemērotās alternatīvas mērķa nesasniegšanas gadījumā tiesnesim ir tiesības atjaunot soda mērķi, piemērojot brīvības atņemšanu” /14;30/.
Diemžēl lielai mūsu sabiedrības daļai joprojām ir uzskats, ka personas, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, ir jāsoda pēc iespējas bargāk – ar brīvības atņemšanu, un brīvības atņemšanas termiņiem ir jābūt pēc iespējas ilgākiem, lai personas, kuras ir izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, ilgāk būtu izolētas no sabiedrības, tādējādi novēršot jaunu noziegumu izdarīšanu. Tajā pašā laikā skaļi tiek runāts par to, ka ieslodzītie tērē nodokļu maksātāju naudu. Mēs cīnāmies ar sekām, nevis cēloņiem.
Pētījumā tiks noskaidrota brīvības atņemšanas soda efektivitāte, brīvības atņemšanas soda negatīvās sekas, kā arī alternatīvo soda veidu pozitīvās un negatīvās iezīmes.
Līdz ar to pētījuma mērķis ir analizēt kriminālsodu lomu sabiedriskās kārtības nodrošināšanā.
Ar jēdzienu „efektivitāte” pētījumā apzīmē to, cik lielā mērā tiek sasniegti soda mērķi.
Pētījuma uzdevumi : 1) veikt statistikas par kriminālsodu piemērošanu analīzi;
2) analizēt brīvības atņemšanas soda efektivitāti;
3) pierādīt alternatīvo sodu veidu nepieciešamību un
efektivitāti.
Pētījuma objekts : kriminālsodu efektivitāte sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un ar kriminālsodiem saistītās problēmas.
Pētījuma priekšmets : kriminālsodu efektivitāte
Pētījuma hipotēze : kriminālsods - brīvības atņemšana - nesniedz gaidītos rezultātus notiesāto personu pāraudzināšanā un nav pietiekami efektīvs preventīvais līdzeklis sabiedrības audzināšanā un kārtības nodrošināšanā.
Pētījuma metodoloģiskais pamats : normatīvie akti, statistika, zinātniskie darbi. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −40,79 €
Materiālu komplekts Nr. 1119587
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Kriminālsoda loma sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un brīvības atņemšanas sodu izcietušo personu integrācija sabiedrībā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/677325

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties