Diplomdarbs
Uzņēmējdarbība un tiesības
Tiesības
Civillietas ātras izskatīšanas kavējošie faktori-
Civillietas ātras izskatīšanas kavējošie faktori
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 6 | |
1. | Lietas izskatīšanas atlikšana | 8 |
1.1. | Tiesas pienākums atlikt lietas izskatīšanu | 9 |
1.2. | Tiesas tiesības atlikt lietas izskatīšanu | 11 |
2. | Lietas dalībnieku neierašanās iemesli uz tiesas sēdi | 14 |
2.1. | Nesaņemta, vai pēdējā brīdī saņemta tiesas pavēste | 15 |
2.2. | Darba nespēja | 17 |
2.3. | Darba pienākumu pildīšana | 18 |
2.4. | Neattaisnots iemesls | 20 |
2.5. | Ataisnots iemesls | 21 |
2.6. | Nezināms iemesls | 22 |
3. | Zvērinātu advokātu neierašanās iemesli uz tiesas sēdi | 23 |
3.1. | Darba nespēja | 25 |
3.2. | Noslodze | 26 |
3.3. | Neattaisnots iemesls | 27 |
4. | Nepamatota tiesvedības apturēšana | 29 |
4.1. | Tiesas pienākums apturēt tiesvedību | 29 |
4.2. | Tiesas tiesības apturēt tiesvedību | 31 |
5. | Nepamatotu pretprasību celšana | 34 |
6. | Nepamatotu blakus sūdzību iesniegšana | 40 |
7. | Civillietu izskatīšanas nepamatotas atlikšanas iemesli un iespējas Lietuvā | 47 |
Secinājumu un priekšlikumi | 53 | |
Izmantoto avotu saraksts | 56 |
Secinājumi un priekšlikumi
1. secinājums: izpētot tiesas lēmumus un piedaloties tiesas sēdēs, secināms, ka problēma tiesas spriešanā ir atlikto lietu daudzums. Tā kā neizskatīto lietu daudzums ir liels, jo tās tiek atliktas dažādu iemeslu dēļ, rodas noslodze. Pastāvot noslodzei tiesā, rodas situācija, ka atliekot lietu tā tiks atkārtoti skatīta tikai pēc vairākiem mēnešiem.
Priekšlikums: autore piedāvā grozīt spēkā esošās likumu normas – Civilprocesa likuma 109.panta otro daļu, izsakot to sekojošā redakcijā: „Ja liecinieks bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas vai tiesneša izsaukuma, tiesa viņam var uzlikt naudas sodu līdz 30% apmērā no mēneša ienākumiem vai atvest viņu uz tiesu piespiedu kārtā.” Šādi grozīta likuma norma, liktu lieciniekiem pret tiesvedību izturēties ar lielāku atbildības sajūtu.
2. secinājums: autore uzskata, ka pašreizējā sankcija, kas paredzēta Civilprocesa likuma 109.panta otrajā daļā un 156.pantā ir par mazu, lai „piespiestu” lietas dalībnieku vai liecinieku ierasties uz tiesas sēdi.
Priekšlikums: pēc autores domām iepriekš minētās likuma normas būtu jāgroza. Autore piedāvā grozīt Civilprocesa likuma 156.panta trešo daļu, izsakot to sekojošā redakcijā: „Ja kāds no lietas dalībniekiem neierodas tiesā tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzīst par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt šai personai naudas sodu līdz 30% apmērā no ikmēneša ienākumiem.” Tādā veidā samazinātos gadījumu skaits, kad lietas izskatīšana jāatliek sakarā ar lietas dalībnieku neierašanos. Ar naudas soda noteikšanu atkarībā no personas ikmēneša ienākumiem, negodprātīgs lietas dalībnieks, kura mērķis ir „novilcināt” lietas izskatīšanu, tiek nostādīts nelabvēlīgākā situācijā, nekā tas ir šobrīd. Autore uzskata, ka naudas sodu noteikšana procentuālā apmērā no personas ienākumiem, pozitīvi ietekmēs lietas izskatīšanas ātrumu, jo Lietuvā naudas soda apmērs ir salīdzinoši lielāks nekā Latvijā un lietas tiek izskatītas salīdzinoši ātrākā laika periodā.
3. secinājums: pašreizējais Civilprocesa regulējums paredz iespēju lietas dalībniekiem un lieciniekiem, kuriem ir piemērots naudas sods, lūgt tiesu to samazināt vai noņemt, kā tas noteikts Civilprocesa likuma 68.panata trešajā daļā. Autore uzskata, ka pastāvot šādai iespējai lietas dalībnieki un liecinieki netiek disciplinēti, kā rezultātā liela daļa lietas dalībnieki un liecinieki neierodas uz tiesas sēdi.
Priekšlikums: nepieciešams minēto likuma panta daļu izslēgt, neparedzot iespēju samazināt vai noņemt naudas sodu.
…
Diplomdarba tēma ir „Civillietas ātras izskatīšanas kavējošie faktori”. Diplomdarba ietvaros autore padziļināti analizē juridiskās problēmas, kas palielina tiesu noslodzi. Tā kā tiesās ir liels skaits neizskatīto lietu veidojas augsta noslodze, galvenokārt lietas nepamatotas atlikšanas dēļ. Civilprocesuālais regulējums paredz pārāk daudz pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai, kā rezultātā liela daļa lietu izskatīšana tiek atlikta. Diplomdarba mērķis ir izpētīt raksturīgākos iemeslus civillietas izskatīšanas atlikšanai, izvērtēt to pamatotību, kā arī izvirzīt priekšlikumus tiesas sēžu neatlikšanai un civilprocesuālo normu trūkumu novēršanai. Diplomdarbā izmantoti juridiskās literatūras avoti, tiesību akti, tiesu prakse un statistikas pārskati. Diplomdarba izstrādes procesā izmantota salīdzināšanas metode – salīdzināts lietu izskatīšanas ilgums Latvijā un Lietuvā, teorētiskās izziņas metode – analizējot literatūru, tiesas lēmumus un tiesas sēžu protokolus, kā arī statistiskās datu apstrādes metode – apkopojot statikas datus par lietas izskatīšanas ilgumu pirmās instances tiesās. Izstrādājot diplomdarbu, autore atklāja vairākas nepilnības civilprocesuālajā regulējumā. Spēkā esošais regulējums pieļauj, ka negodprātīgs tiesvedības dalībnieks savas procesuālās tiesības izmanto pretēji labai ticībai, kā rezultātā otras puses tiesības uz taisnīgu un savlaicīgu tiesu tiek pārkāptas. Autore izsaka priekšlikumus grozīt un papildināt nepilnīgās civilprocesuālās normas, kas samazinātu iespējas negodprātīgai pusei tīši novilcināt lietas izskatīšanu.
- Atbildības par cilvēku tirdzniecību tiesiskā reglamentācija Latvijā un ārvalstīs
- Civillietas ātras izskatīšanas kavējošie faktori
- Personas tiesības uz tiesas aizsardzību
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Starptautiski tiesiskā sadarbība - starptautiskā civilprocesa būtiska sastāvdaļa
Diplomdarbs augstskolai86
Novērtēts! -
Eiropas kopienas preču zīmes atzīšana par spēkā neesošu. Agrākas komerctiesības un negodprātīgs nolūks
Diplomdarbs augstskolai50
-
Jaunatklāti apstākļi administratīvajā pocesā
Diplomdarbs augstskolai49
Novērtēts! -
Migrācijas attīstības tendences
Diplomdarbs augstskolai54
-
Atklātās zādzības un laupīšanas izmeklēšanas problēmas
Diplomdarbs augstskolai90