Bērnu ar mācīšanās traucējumiem iekļaušana latviešu valodas stundās jaunākajā skolas vecumā

Secinājumi
1. Bakalaura darba mērķis tika sasniegts un izvirzītā hipotēze apstiprinājās.
2. Izglītības loma sabiedrībā saistās gan ar noteiktu zināšanu, prasmju un iemaņu attīstību, gan ar cilvēka personības un sabiedrības attīstību kopumā. Tai ir jābūt pieejamai visiem, piedāvājot formas, kas ļauj izglītības sistēmā iekļaut jebkuru sabiedrības locekli, tajā skaitā, ar īpašām vajadzībām. Iekļaujošā izglītība ir alternatīva speciālajai izglītībai nošķirtā vidē un samazina izslēgšanas iespējas no izglītības apguves procesa, piedāvājot atbilstošu apmācību visiem bērniem.
3. Jēdziens iekļaušana izprotams daudz plašāk nekā tikai fiziska iekļaušana skolas vidē. Ja skolā tiek plānots īstenot kādu no speciālās izglītības programmām, ir jākoncentrējas ne tikai uz mācīšanās traucējumiem, kas piemīt kādam no izglītojamaiem, bet ir jāveido kopējā skolas vide tā, lai tā patiesi kļūtu iekļaujoša. Efektīvai skolas videi raksturīgas tādas īpašības kā, piemēram, neliela klase, lakonisks klases iekārtojums, skolotāja profesionalitāte, gaistone bez sāncensības, skaidras prasības, elastīgas mācību metodes, pozitīvas atsauksmes u.c.
4. No iespējas, ka bērnam var būt vai rasties mācīšanās traucējumi, nav pasargāta neviena ģimene, jo tiem par iemeslu var būt arī sarežģītas dzemdības vai bērnībā iegūtas galvas traumas, ko nav iespējams prognozēt. Visbiežāk tas rada vieglus vai vidēji smagus mācīšanās traucējumus, kas neliedz iespēju mācīties vispārizglītojošā skolā.
5. Mācīšanās traucējumi ir plaša diagnoze, kas visbiežāk ietekmē vizuālo uztveri, valodas izpratni un lietošanu, kā arī sīko kustību iemaņas un spēju koncentrēt uzmanību. Līdz ar to tie ietekmē sekmes ikvienā mācību priekšmetā, kā arī vispārējo skolēna personības attīstību. Būtiskākais skolotāja uzdevums sākumskolā ir nostiprināt skolēnu pamatprasmes, tajā skaitā lasīšanu un rakstīšanu. Svarīgi ir izprast mācīšanās traucējumu cēloņus, kā arī konstatēt to veidus.
…