Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
9,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:978019
 
Vērtējums:
Publicēts: 17.09.2001.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    5
  SAĪSINĀJUMI    6
1.  XML DOKUMENTU TEHNOLOĢIJA    7
1.1.  Dokuments un struktūra    12
1.1.1.  DTD apraksts    13
1.1.2.  XML Schema    14
1.2.  Vārdu telpas (Namespaces)    15
2.  XML DOKUMENTU APSTRĀDE    17
2.1.  Kas ir SAX?    18
2.2.  Dokumenta objekta modelis DOM    21
2.2.1.  Datu avotu objekti    22
2.2.2.  Objektu modeļa scenāriji    28
3.  XML DOKUMENTU ATTĒLOŠANA    35
3.1.  Kaskādes stilu tabula ( Cascading Style Sheets – CSS )    35
3.2.  Paplašinātā stilu tabulu valoda ( eXtensible Stylesheet Language – XSL)    39
4.  XML UN DATU BĀZU TEHNOLOĢIJA    45
4.1.  XML-datu vaicājumu valodas    46
4.1.1.  Kāpēc ne SQL    46
4.1.2.  Valoda Lorel    47
4.1.3.  Valoda YATL    48
4.1.4.  Valoda XML-QL    49
4.1.5.  Valoda XQL    50
4.1.6.  Valoda Quilt    51
4.1.7.  Valoda X-Query    52
4.2.  Dati un dokumenti    52
4.2.1.  Dokumenti, orientēti uz datiem    53
4.2.2.  Dokumenti, orientēti uz dokumentiem    54
4.3.  XML pielietojums DBVS Oracle    55
4.3.1.  XML uzturēšana Oracle datubāzēs    55
4.3.2.  XML-dokumentu glabāšanas stratēģijas datu bāzu serverī Oracle    56
4.3.3.  Dokumentu apmaiņa starp lietojumiem    57
4.3.4.  XML-datu apmaiņa ar kopīgā DTD izmantošanu    58
4.3.5.  Dokumenta apmaiņa bez kopējā DTD izmantošanas    60
4.3.6.  XML-datu apmaiņas arhitektūra izmantojot Middleware    62
5.  PROGRAMMĒŠANAS VALODA DELPHI 5.0 UN XML    64
  NOBEIGUMS    65
  PIELIKUMS    66
  LITERATŪRA    70
Darba fragmentsAizvērt

Šis pētnieciskais darbs ir veltīts dokumentu struktūras definēšanas, tās izveidošanas principiem, apstrādes un izmantošanas metodēm ar XML valodas un tās atbalstāmo palīg- tehnoloģiju līdzekļu palīdzību.
Pirmajā nodaļā tiek aprakstītas pašas XML valodas pamatidejas, izveidošanas principi un tās izmantošanas nepieciešamība. Šajā nodaļā bija salīdzinātas iepriekšējā un jaunās standartizētās iezīmēšanas valodu ieviešanas mērķi, kā arī iepriekšējās valodas trūkumu iemesli un dokumentu izveidošanas komponentes.
XML dokumentu apstrādes metodes un informācijas iegūšanas no tiem no programmatūras viedokļa aprakstītas otrajā un piektajā nodaļās. Tika analizēti to darbības principi katras metodes piedāvātie līdzekļi datu iegūšanai, interpretācijai un izņēmumu situāciju apstrādei.
Jautājumi par dokumentu attēlošanu uz tekošo stāvokli vadošie virzieni tiek paskaidroti trešajā nodaļā. Tika apkopotas pārlūkprogrammu attēlošanas iespējas un to uzturāmie resursi.
XML valodas un tās dokumentu pielietojums un saistība ar datu bāzu tehnoloģijas principiem ir apskatīti ceturtajā nodaļā. Šeit vairāt tika apskatītas vaicājumu valodas priekš XML ātrākai datu iegūšanai un XML pielietojums populārās DBVS Oracle skatījumā ar risināšanas variantiem uz šīs bāzes.
Darbs sastāvā ir ievads, tēmas apraksts un nobeiguma. Kopā pavisam 5 nodaļas, saīsinājumu vārdnīca un bibliogrāfiskais saraksts, un pielikums. Darbā informācijas atspoguļošanai ir iekļauti 18 attēli un 8 tabulas.
Viss biežāk cilvēki nāk saskarnē viens ar otru ar Internet palīdzību. Katra gada Internet lietotāju pieaugums ir apmēram 60 procenti. Līdz ar to Interneta izaugsme atklāja visu tehnoloģiju trūkumus, kuras ir bāzētas uz HTML valodu. HTML tika izstrādāts lai atrisinātu satura attēlošanas uzdevumus un manuālās informācijas meklēšanai. Taču HTML nav derīgs automātiskai informācijas apstrādei. Piemēram, mūsu pārlūkprogramma “zina“, ka konstrukcija

Sun

attēlosies uz ekrāna kā virsraksts. Bet kāda jēga ir tā saturam? Viena no galaktikas zvaigznēm? Operētājsistēmas nosaukums? Datoru kompānijas nosaukums? Mēs varam noprast pēc konteksta, bet dators – nē. Tāpēc ekspertu grupa no Sun Microsystems kompānijas ar konsorcija World Wide Web (W3C) atbalstu sāka jauna standarta izstrādāšanu, kuram jābūt viegli saprotamam gan cilvēkiem, gan datoriem, labi lasāmam un plašam.
Arī informācijas tehnoloģiju (IT) nesen galvenais pienākums bija biznesprocesu atvieglošana kompānijas ietvaros. Šobrīd Internet parādīšanās dēļ IT visbiežāk kļūst orientēts uz kompānijas klientu. Elektroniskais bizness noved pie izmaiņām izveidotās un nostabilizējošās informāciju tehnoloģiju pielietošanas pieejas. Informācijas sistēmas, kuras strādā Internet vidē un apkalalpo neierobežoto lietotāju skaitu, pieprasa jaunu, lielmēroga sistēmu parādīšanos, kurām piemīt augstas datu caurlaidspēju un tranzakciju apstrādes ātruma īpašības. Informācija, kuru apstrādā šādas sistēmas, pēc būtības ir heterogēna un var tikt glabāta jebkurā pasaules vietā. Šādu jaunu informācijas apstrādes iespēju parādīšanās tika iespējama ar atklāto komunikāciju standartu palīdzību, tādu kā: HTTP, TCP/IP, HTML un XML.
1998.gadā februārī standarts ieguva vārdu : XML (eXtensible Markup Language). Jaunais standarts ātri tika apstiprināts un izņemts apgrozījumā ar tādiem industrijas līderiem kā Sun, Microsoft, DataChannel, NetScape, IBM, SAP Adobe un Software AG. Tā Microsoft pielietos XML kā apmaiņas formātu iekš Microsoft Office, kā arī iekš IE 5. SAP apstiprināja par XML uzturēšanu iekš SAP Bussiness Connctor with R/3, bet Software AG uztur XML produktu virknē Bolero un Natural, kā arī izlaiž XML informācijas serveri Tamino un t.t..
Šajā laikā ar XML valodas palīdzību bija izstrādāti desmitiem “vertikālie” standarti, tādi kā : CDF (Channel Definition Format), OSD (Open Software Description) un t.t. kas padara XML priekš Internet par tiešām šīs vides galaktikas valodu.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties