Ventspils ostas nozīme Latvijā kā Baltijas r... / ID: 107667

Autors: Inesegreen (8)

Vērtējums:

Publicēts: 16.04.2003.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 48 vienības

Atsauces: Nav

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Tabulu saraksts
	Attēlu saraksts
	Terminoloģijas vārdnīca
	Anotācija	1
	Ievads	1
1.	Ventspils ostas struktūra	2
1.1.	Vispārīgā informācija	2
1.2.	Organizatoriskā struktūra un funkcionēšanas normatīvā bāze	5
1.3.	Uzņēmējsabiedrības Ventspils ostas teritorijā	7
1.3.1.	Ventspils tirdzniecības osta	8
1.3.1.1.	A/S “Kālija parks”	8
1.3.1.2.	SIA “New Venta”	10
1.3.1.3.	SIA “Uniparks”	10
1.3.1.4.	SIA “Ostas flote”	10
1.3.1.4.1.	SIA “Ostas flotes” darbība	10
1.3.1.4.2.	Ostas flotes daudzumu un nomenklatūru aprēķināšana	12
1.3.1.4.3.	Flotes saimnieciskās darbības rezultāti	19
1.3.1.4.4.	Darbaspēks	19
1.3.1.4.5.	Attīstības programma	21
1.3.1.5.	A/S “Ventamonjaks”	23
1.3.1.6.	A/S “Ventspils Nafta”	25
1.3.1.7.	SIA “Ventbunkers”	33
2.	Ventspils ostas noteikumi un darba apstākļi	33
2.1.	Ventspils ostas noteikumi	33
2.1.1.	Vispārējā daļa	33
2.1.2.	Kuģu satiksme ostas akvatorijā	34
2.1.3.	Kuģu stāvēšana ostā	36
2.2.	Ventspils ostas nodevu un maksas pakalpojumu tarifi	36
2.2.1.	Vispārīgie noteikumi	36
2.2.2.	Nodevas	37
2.2.2.1.	Tonnāžas nodeva	37
2.2.2.2.	Kanāla nodeva	38
2.2.2.3.	Sanitārā nodeva	38
2.2.2.4.	Mazo kuģu nodeva	39
2.2.2.5.	Bākas nodeva	39
2.2.2.6.	Loču nodeva	39
2.2.3.	Maksas pakalpojumi	40
2.3.3.1.	Piestātnes maksa	40
2.3.3.2.	Maksa par tauvošanas darbu izpildi	41
2.3.3.3.	Maksa par velkoņu izmantošanu	41
2.3.3.4.	Maksa par jahtu un izpriecu kuģu stāvvietu	42
2.3.3.5.	Maksa par ugunsdzēsēju pakalpojumiem	42
2.3.3.6.	Maksa par dzeramā ūdens piegādi	42
2.3.3.7.	Maksa par ostas peldošo līdzekļu izmantošanu	42
2.3.3.8.	Maksa par naftas un naftas produktu piesārņotā balsta, kravas tanku mazgājamo ūdeņu un ar naftas produktiem piesārņoto atkritumu nodošanu	42
2.3.3.9.	Pasažieru maksa	43
2.3.3.10.	Aģenta maksa	43
2.3.	Kuģu apkalpošana Ventspils ostā	43
3.	Brīvās ekonomiskās zonas un to darbība	46
3.1.	Brīvostu ietekme uz makroekonomiku	50
3.2.	Vides aizsardzības pasākumu koncentrēts raksturojums brīvostas teritorijā	52
4.	Ventspils ostas darbība Baltijas reģionā	53
4.1.	Vispārīgā informācija	53
4.2.	Konkurence Baltijas jūras ostu starpā	56
4.3.	Ventspils ostas priekšrocības konkurencē	60
5.	Tranzītbiznesa intereses	64
	Secinājumi un priekšlikumi	67

Darba fragmentsAizvērt

1. Ventspils ostas struktūra.

1.1. Vispārīgā informācija.

Latvijas tranzīta koridora visnozīmīgais elements, kurš nodrošina lielāko daļu tranzītkravu apgrozījumu Baltijas valstīs un Baltijas jūras Krievijas reģionā, ir Ventspils osta. Ventspils osta – izdevīgs tirdzniecības punkts starp Austrumiem un Rietumiem. Tā ir vienīgā Latvijā neaizsalstošā osta, kas izbūvēta pietiekami plata un dziļa, lai varētu uzņemt līdz 255 m garus kuģus ar maksimālu iegrimi līdz 15,5 m. Osta specializējusies ķīmijas, naftas produktu, metāla, kālija sāls, sauskravas importā un eksportā, pieejama arī zvejas osta. Pabeigti pievadkanāla un ostas padziļināšanas darbi līdz 17,5 m (49 milj.$), paplašinās priekšosta līdz 185 m, līdz ar to Ventspilī varēs ienākt kuģi ar 130 000 tonnu celtspēju (pašlaik ostā var ienākt kuģi līdz 120 tūkst. tonnām).
Unikālo Ventspils ģeogrāfisko stāvokli novērtēja jau 16. gadsmimtā, bet 20.gs. Krievijas impērija domāja pārvērst to par lielāko ostu Eiropā. Ventspils kā tirdzniecības osta pirmoreiz minēta 1263.gadā. 14.-17.gs.ostas pilsēta bija Hanzas savienības locekle. Straujā ostas attīstība šā gadsimta sākumā saistāma ar dzelzceļa tīkla pabeigšanu, kas apvieno Ventspili (Vindavu) ar Maskavu un Ribinsku, un Cariskās Krievijas reģionu uzplaukumu.
Laika posmā starp pirmo un otro pasaules karu osta tika izmantota ierobežoti.
Nākamis Ventspils ostas uzplaukuma posms saistīts ar tirdzniecības darījumu saišu nostiprināšanos starp bijušo PSRS (turpmāk tekstā KF) un Rietumvalstīm. Šajā laikā Ventspils osta ar KF Rietumu rajonos esošajām rūpnīcām jau bija savienota ar naftas un naftas produktu vadu DRAUDZĪBA. Ostā tika radīts Baltijas jūrā lielākais naftas produktu pārkraušanas termināls. 70.gados sadarbībā ar amerikāņu korporāciju OXIDENTAL PETROLIUM Ventspilī tika uzcelts unikāls objekts – amonjaka un citu šķidro ķīmisko kravu pārkraušanas komplekss.
80.gadu sākumā ekspluatācijā nodeva kālija sāls pārkraušanas kompleksu, kura jauda – 2,8 milj.t.gadā.
Patlaban Ventspils ostas rīcībā ir vairāk nekā 70 piestātņu, to kopgarums sasniedz 7000 tekošo metru. Ventspilī darbojas bioloģiskās attīrīšanas ietaises, ko nodeva ekspluatācijā vienlaikus ar šķidro ķīmisko kravu pārkraušanas kopmpleksu, kā arī Baltijas jūrā lielākās ar naftas un naftas produktiem piesārņoto ūdeņu attīrīšanas iekārtas.
Diennakts navigācija Ventspils ostā nav jānodrošina ar ledlaužu palīdzību, jo osta neaizsalst pat bargās ziemās. Velkoņi nodrošina gan šķidro kravu pārvadātāju kuģu – līdz 85 000 t.kravnesības (dedveids), gan sauskravas pārvadātaju kuģu – līdz 70 000 t. kravnesības – ienākšanu ostā.
Katru gadu ostā ienāk ap 2500 kuģiem. Kravu apgrozījumu dinamiku Ventspils ostā var apskatīt 1.1. attēlā. Kopš pāriešanas neatkarīgās Latvijas Republikas jurisdikcijā kravu apgrozījumu rekords Ventspils ostā bija 1997.gadā - ap 37 miljonu tonnu. Šis skaitlis pietuvojies 1984.gada kravu apgrozījuma rekordam, kad tika sasniegti 38 milj.t.gadā. Apgrozījuma kritumu laika periodā no 1990.-1995.gadam varētu izskaidrot ar to, ka līdz ar Latvijas neatkarības iegūšanu un ostas reorganizācijas procesu daļa pastāvīgo klientu pauda neuzticību ostai, izvēloties citus transportēšanas ceļus, bet pakāpeniski gadu gaitā Ventspils osta pierādīja savu konkurētspēju un ieguva jaunus klientus ,kā arī atsāka sadarbību vecie klienti. Bet 1998.gada laikā Ventspils brīvostā pārkrauts vairāk nekā 36 milj.tonnu dažādu kravu. Pesimistiskas prognozes attiecībā pret to, ka Krievijas un pasaules ekonomiskās krīzes rezultātā strauji kritīsies kravu apgrozījums, neattaisnojās.

…