-
Regionālā ainavu plānošana
Vēl vairāk piemēru par nodarītiem zaudējumiem var atrast tad, ja pieeja dabas izmantošanai ir vienpusīga un skar tikai viena resora intereses. Upju aizdambēšana dod lētu elektroenerģiju, ūdeni izkaltušo augšņu apūdeņošanai, palielina ūdens transporta iespējas. Taču, no otras puses, dambji aizsprosto ceļu vērtīgajām zivīm, un to dabiskā atjaunošanās tiek pārtraukta. Biogēnās vielas izgulsnējas ūdenskrātuvēs, pasliktinās zivju barības bāze upju grīvās, barošanās vietas utt. Lauksaimniecībai tiek atņemtas pārplūstošas, visauglīgākās palieņu augsnes; mainās ūdens režīms – ceļas gruntsūdens līmenis.
Pirmais un svarīgākais dabas aizsardzības uzdevums ir atklāt cēloņu un seku cilvēku sabiedrības un dabas mijiedarbībā. Atrast līdzekļus, lai novērstu cēloņus vai cilvēka darbības nelabvēlīgās sekas, ir svarīgs un vēl sarežģītāks uzdevums. Piemēram upē konstatētas beigtas zivis, un ūdenim ir fenola smaka. Iepriekšējā dienā rūpnīca, kas atrodas augstāk pie upes, ielaida piesārņotus rūpnieciskos notekūdeņus. Te viss ir skaidrs – kā cēlonis, tā sekas, atliek tikai sameklēt personu, kurai ir jāatbild par upes saindēšanu, un noteikt tās vainas pakāpi (kaut arī tas viss neatjaunos bojā gājušās zivis).
Daudz piemēru par divējādo iedarbību uz dabu varam atrast lauksaimnieciskajā ražošanā. Bez indīgo ķimikāliju palīdzības pagaidām nav iespējams tikt galā ar kaitīgajiem kukaiņiem, bet indes vienlaicīgi iznīcina arī daudzus derīgus dzīvniekus, saindē vidi, kurā dzīvo cilvēks, un pašu cilvēka organismu. Lopu ganīšana mežā no lopkopju viedokļa ir pieļaujama, taču tā krasi samazina augšņu ūdenscaurlaidību, samazina koksnes pieaugumu, sekmē kaitēkļu attīstību, samazina ogu un sēņu ražu, samazina putnu skaitu, rada stabilus ērču encefalīta perēkļus. Pēdējais piemērs rada, cik lielu ietekmi uz cilvēka apkārtējo vidi atstāj tikai viens saimnieciskais pasākums – lopu ganīšana mežā. Ļaunums, ko mežam nodara lopu ganīšana, drīz vien kļūst acīmredzams, taču daudzās vietās to neuzskata par bez saimnieciskumu un turpina, aizbildinoties ar ganību trūkumu. Praksē parasti savijas vairāku dabas izmantotāju intereses. Par nožēlošanu, nereti summārais pasākumu komplekss, kas vienam dabas izmantotājam šķiet absolūti derīgs, citām tautas saimniecības nozarēm nodara ļaunumu.
Estētiskā nozīme dabai ir milzīga. Daba vienmēr ir bijusi mākslas iedvesmotāja, piemēram, tai ir bijusi centrālā vieta mākslinieku ainavistu un animālistu daiļradē. Dabas ainas ir atspoguļotas lielo rakstnieku darbos. Dabas skaistums saista ļaudis un labvēlīgi ietekmē to garastāvokli, tāpēc sargāsim un glabāsim apkārtējo dabu, kā arī ja esam kaitējuši apkārtējai videi, labosim savas kļūdas.
…
Latvija nevar lepoties ar bezgalīgām stepēm un ar augstiem kalniem, asām, šķautņainam klinšu smailēm, pret kurām paceļot acis reibst galva. Taču vajag kaut vai īsu laika sprīdi pabūt ārpus saviem zaļajiem, mīlīgajiem pakalniem, lai asi manītu to trūkumu. Raugoties svešu salu palmās, kas smuidras un lepnas stiepjas pret tropiskajām debesīm, tu pēkšņi atceries sīku bērzu dzimtenes ezera krastā. Tālums jaunā gaismā parāda tava paša zemi, atklāj tās agrāk nepamanīto skaistumu. Apkārtējas vides aizsardzības problēma ir ļoti aktuāla, jo izmantoto neatjaunojamo dabas resursu (piemēram, dažu derīgo izrakteņu) daudzumu jau iespējams salīdzināt ar šo resursu kopīgajiem krājumiem uz planētas. Tas pats sakāms arī par atjaunojamiem resursiem – saldūdeni, mežu u. c. Pieaug cilvēka darbības ietekme uz dabisko vidi. Tā, piemēram, hidrotehniskās būves desmit gados upju raksturu izmaiņa vairāk nekā dabas procesi desmitiem tūkstošu gadu laikā. Ražošanas atkritumu piesārņojuma rezultātā ir notikušas jūtamas izmaiņas atmosfēras un ūdeņu sastāvā. Pastāv dažādi uzskati par dabu. Nereti grūti tos saskaņot, pie tam visbiežāk rodas pretrunas starp ekonomiskajām un citām, piemēram, pedagoģiskajām, zinātniskajām, estētiskajām un dabas aizsardzības interesēm. Lūk, daži piemēri. Lai nesaindētu laukus pārāk lielā daudzumā ar indīgām ķimikālijām, kuras izlietoja pret suslikiem, vienā no Pievolgas apgabaliem susliku alu pieliešanai ar ūdeni un to izķeršanai ar lamatām nodarbināja skolēnus, pie tam ne tikai no vecākajiem klasēm. Saimnieciskais rezultāts bija labs, bet to nevar teikt par audzinošo, jo skolēniem bija jānonāvē dzīvie zvēriņi. Nodarīto zaudējumu nav iespējams novērtēt naudas izteiksmē. Vēl vairāk piemēru par nodarītiem zaudējumiem var atrast tad, ja pieeja dabas izmantošanai ir vienpusīga un skar tikai viena resora intereses. Upju aizdambēšana dod lētu elektroenerģiju, ūdeni izkaltušo augšņu apūdeņošanai, palielina ūdens transporta iespējas. Taču, no otras puses, dambji aizsprosto ceļu vērtīgajām zivīm, un to dabiskā atjaunošanās tiek pārtraukta. Biogēnās vielas izgulsnējas ūdenskrātuvēs, pasliktinās zivju barības bāze upju grīvās, barošanās vietas utt. Lauksaimniecībai tiek atņemtas pārplūstošas, visauglīgākās palieņu augsnes; mainās ūdens režīms – ceļas gruntsūdens līmenis.
- Ainavapvalka sauszemes (virszemes) variants
- Regionālā ainavu plānošana
- Slīteres Nacionālais parks
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Ainavapvalka sauszemes (virszemes) variants
Referāts vidusskolai7
-
Slīteres Nacionālais parks
Referāts vidusskolai17
-
Smiltene
Referāts vidusskolai18
-
Tūrisms Vācijā
Referāts vidusskolai9
-
Tūrisms Tukumā
Referāts vidusskolai19