Abstrakcionisms - abstraktais ekspresionisms
20. gs 50. gados izveidojas jauns mākslas virziens abstrakcionisms. Abstrakcionisms sevi vistiešāk izteica glezniecībā un grafikā. Galvenais princips abstrakcionismā ir brīvā krāsu plūšana, nekāda formālisma. Neattēlo realitāti un konkrētus apkārtējās pasaules objektus, bet tieši uzsver un izceļ daudzveidīgās krāsu un līniju kombinācijas. Abstrakcionismam izšķir divus novirzienus – abstraktais ekspresionisms un ģeometriskais abstrakcionisms. Abstraktā ekspresionisma pamatlicējs bija Vasilijs Kandinskis.
Vasilijs Kandinskis 1910. gadā radīja savu pirmo abstrakto akvareli. Gadsimta sākumā Kandinskis pārstāvēja ekspresionistisko abstrakcionismu (agrīno abstrakcionismu) un savos darbos centās panākt emocionālu noskaņu, izkārtojot smalkas, lokanas līnijas un reizēm nenoteikti konturētus, reizēm izplūstošus krāsu laukumus. Gleznotājs savu mākslu salīdzināja ar mūziku un uzskatīja, ka līdzīgi mūzikai, kas neatskaņo pilnīgi visas reālajā dzīvē dzirdamās skaņas, tomēr pauž visplašāko izjūtu gammu, arī glezniecībai nevajag censties fotogrāfiski precīzi attēlot īstenību. Izmantodama pati savus, gleznieciskos līdzekļus (krāsu laukumus, krāsu attiecības, līnijas u.c.), glezniecība tieši tāpat kā mūzika spēj paust visu cilvēka bagātīgo izjūtu paleti. Arī dusmas, bailes un paniku, ko Kandinskis mūzikā salīdzinājis ar orķestra haotisku dārdoņu. Arī savām gleznām Vasilijs izvēlējās nepiespiestus, brīvus nosaukumus, piemēram improvizācija, impresija, kompozīcija, kas savā starpā atšķīras ar hronoloģisku numeriāciju.
…
