Edvarda Munka daiļrade, stilistika, tēlu sistēma

Draudošā ēna aiz figūras slēpjas kā milzīga, jutekliska būtne, bet varbūt ,
ka tas ir figūras dzimstošais radošums. Pēcimpresionisma estētiskās kvalitātes joprojām ir klātesošas Munka darbiem, šajā laikā, bet kas viņa darbus atšķir no citiem ir spēcīgo simbolu nozīme. Munks ne vienmēr gleznoja ko viņš redzēja sev priekšā. Viņš gleznoja to, ko juta sev priekšā. Mākslinieks parasti krāsoja no savas iztēles, ne no tā kādās krāsās
bija redzems dzīvē. Bet uzskata ,ka "Pubertātei" tika izmantots dzīvs modelis, jo meitenes ķermenis ie neraksturīgi detalizēts, it īpaši atslēgas kauls. Edvards Munks turpina piedalīties izstādēs un turpina ieturēt savu bohemijas un dzeršanas pilno dzīvi. Šajos gados top daudz gleznu, portretu un kokgriezumu. Pirmā pasaules kara laikā Munks
lielākoties veido savas izstādes un uzturās Skandināvijā. "Pavasara aršana" (Spring
Ploughing (1918))Turpmākajos gados, pēc pabūšanas slimnīcā , Munks maina savu
dzīvesveidu. Vairs nelieto alkoholu un nedzīvo bohemisku dzīvi. Viņš pavada savas dienas dzimtenes laukos un velta tiem savu mākslu. Kā Munks reiz bija izteicies par saviem mākslas darbiem "mani bērni", tagad viņš šos darbus sauca "mani bērni ar dabu".
Šo jauno atradumu iedvesma gan no lauksaimniecības, gan dzīvniekiem un Norvēģijas ainavām ievadīja Munka mākslu pilnīgi jaunā virzienā. Svinot savu dzīvi un darbu, nevis jūtot nemieru un zaudējumu, tā tika attēlots tēls Munka mākslas darbos.( one celebrating
life and work, rather than anxiety and loss.)…