Dokumentālā kino attīstība Latvijā

Secinājumi
1. “Kinematogrāfija sākās ar dokumentālajiem kadriem, kas šodien vērtīgi kā vēstures liecinieki” (Riekstiņš,1983, 10).2.
2. Galvenokārt visu dokumentālo filmu sākotnējais atskaites punkts ir precīzs realitātes atspoguļojums. Dokumentālā kino galvenie pamatprincipi ir fiksēt un saglabāt notikumus, kā vēstures liecības
3. Dokomentālās filmas tāpat kā jebkuras citas filmas var definēt dažādos žanros, apkaš žanros un veidos. Arī šis žanru iedalījums nav vienprātīgi pieņemts.
4. Pirmais kino seanss Latvijā tika fiksēts vien dažus mēnešus pēc pirmajiem kino seansiem.
5. Pirmais kino seanss norisinājās 19. gadsimta beigās Rīgā, kas tad bija Krievijas impērijas sastāvā un bija nozīmīgs ekonomikas un kultūras centrs.
3. Kinohronikas tiek uzskatīts par pirmo dokumentālā kino žanru. Tas tika attīstīts pēckara laikā Latvijā, ko sāka attīstīt kino entuziasti. Visā Latvijā pirmās neatkarības laikā kino hronikas sasniedza skaitliski lielāko Latvijas kino produkcijas daļu
4. Latvijā kino nozare sāka strauji attīstītes laika posmā no 1919. gada līdz 1940. gadam. Veidojot vairākus dokumentālā kino žanru blokus
5. Latvijā dokumentālā kino attīstību noteica situācija, kas bija raksturīga nelielām valsīm ar mazu skatītāju auditoriju. Filmu veidošana šadā valstī sastopas ar finansiālām problēmām, jo tās ir finansiāli dārgas, taču komerciālā atdeve, ko šīs filmas sniedz, nav liela.
6. Padomju vara 20 un 30. gados kino nozarē iepludināja propogandas līdzekļus. Tie tika izkopti līdz pilnībai un īpaši veiksmīgi tie strādāja dokumentālajās filmās, kā arī spēlfilmās.
…