Recenzija izrādei "Oblomovs"

Scenogrāfiju bija veidojusi māksliniece Kristīne Jurjāne. Izrāde notika lielajā zālē, tā kā es sēdēju 13 rindā bija visai grūti saskatīt aktieru acu skatienu un sīkas detaļas, bet uzskatu, ka visu nepieciešamo, kas tika vērst uz skatītājiem redzēju. Skatuves darbība notika istabā, kura bija bagāta ar daudz mēbelēm, portretiem. Toties istaba liecināja, ka dzīvojošie ir nekārtīgi un slinki cilvēki. Istabas centrā bija tumši zaļš dīvāns, kur arī notika lielākoties visi izrādes notikumi. Izrādes darbība norisinās 19. gs vidū Krievijā, Pēterburgā par ko liecināja lielie logi, augstie griesti un istabas stūrī varēja manīt Dievu ikonu, kura visu izrādes laiku bija apgaismota. Savukārt loga rūtis bija ļoti netīras, aiz kuras varēja manīt vējā šūpojamies koka zarus. Tika parādīts, ka istabā ir krēslains, putekļains, bet aiz loga rūts kaut aiz visiem putekļiem ir gaisma. 2. cēlienā varēja manīt izmaiņas uz skatuves, lai mainītu norises vietu tika uzstādīti prospekti dekorācijas ar vairākām dabas ainavām, kā piemēram, muižas lieveni, kur uzplauka Olgas un Oblomova mīlestība.
Aktieriem tērpi bija veidoti tā laika Krievu augstmaņu apģērbu stilam. Ļoti labi varēja manīt ka Zahars ir nevīžīgs, melniem zobiem, savēlušiem, gariem nesakoptiem matiem. …