3.3 ” Sv.Terēzas ekstāze”
Pētera katedrāles reprezentatīvie veidojumi nav pats labākais, ko devis Bernīni. No 1644.līdz 1652. Gadam, kad tēlnieks pēc sava labvēļa pāvesta Urbāna VIII kādu kaiku nestrādāja pie Vatikāna celtņu izdaiļošanas, tapa “Svētās Terēzas ekstāze” Santa Maria della Vittoria baznīcas altārim, Šo darbu tēlnieks pats uzskatīja par savu šedevru. Sižets ņemts no spāņu mūķenes Terēzes (1515. – 1582.) vēstules, kurā viņa apraksta savu sapni. Viņa redzējusi kādu skaistu starojošu eņģeli, kas ievainojis Terēzes sirdi ar bultas ugunīgo smaili. Sāpes bijušas lielas, taču vēl lielāks ir bijis dieva iepazīšanas prieks. Terēze parādīta pusguļus uz mākoņa. Viņas augumu sedz mūķenes tērps. Skaistās meitenes aizvērtās acis un pavērtā mute liecina par miega ekstāzes raksturu. Viņai priekšā stāv spārnots eņģelis – gadus 14 vecs zēns – un atvēzētajā rokā tur bultu, ko tēmē tieši mūķenes sirdī. Ļoti maigi viņš skatās gulošās jaunavas sejā. Ar eņģeļa bērnišķīgo izskatu meistars gribējis pasvītrot, ka meitenes jūtas nav erotska kaislība, bet garīga degsme. Kaut arī eņģeļa un Terēzes figūras ir tālu viena no otras, tās abas veido nedalāmu vienību. Meitenes kailā kāja, kas karājas gaisā, un zēna sprogainā galva ir kompozīcijas zemākais un augstākais punkts. Tēlnieks risinājis šo tēmu kā dziļi izjustu barokālā romantisma sonāti. Pārsteidz marmora apdares meistarība, kas ļauj gaismai atklāt gan vissmalkākās nianses, gan margojošos kontrastus, izceļot baltās marmora grupas iespaidīgumu uz pelēkā un iesarkanā marmora un apzeltīto staru fona.
…
