Citi dēvē senos ēģiptiešus par semitizētiem nūbiešiem. Citi uzskata viņus par hamitu rases piederīgajiem, kas ar semītiem nav bijis nekā kopīga, bet kas dabūjuši pirmatnējas pigmeju rases asiņu piejaukumu. Šai pigmeju rasei, kuras atliekas sastopamas vēl tagad Centrāl-Āfrikā. Kalahari tuksnesī un arī Indonēzijā, nav nekā kopēja ar tā saucamo melno rasi. Pigmeji pēc viņu anatomiskajām īpatnībām un arī garīgajām spējām ir zemākā no tagad dzīvojošām cilvēku rasēm. Agrāk tā ieņēmusi Āfrikā plašākus apgabalus, kurus viņai vēlāk atkarojuši nēģeri. Vēl priekš 25 gadu simteņiem, Ēģiptes tuvumā, starp Nīlu un Sarkano jūru dzīvojušas pigmeju ciltis, trogodīti, par kurām stāsta grieķis Artemidors (370. g. p. m. ē.):
“ Troglodīti dzīvo klejotāju dzīvi, un viņiem atsevišķās ciltis valda ķēniņi ar lielu varu. Sievas un bērni tiem kopīgi; tikai valdnieku sievas bērni ir izņēmums no pārējo skaita. Kas pārkāpj šo likumu, t.i., apvaino valdnieka sievu, tam jāatdod vien aita. Viņu sievietes mēdz krāsot uzacis, pret burvestībām tie nēsā kaklā pakārtus gliemežvākus. Ganību dēl viņus starpā bieži saceļas ķildas: sākumā cīnās dūrēm, tad akmeņiem, un ja kādu ievaino cīņā laiž arī bultas un nažus. Tad starpā metas sievietes un lūgdamās samierina. Trogodītu barība ir gaļa un kauli, ko tie sajauc, ietin ādā un sašķaida kopā; tad gaļu cep pavāri, kurus citi uzskata par nešķīstiem. Tā viņi apēd nevien, gaļu, bet arī kaulus un ādu. Viņu gardums – asinis, kam pieliets klāt piens. Tauta lieto dzērienu, ko tie gatavo no ērkšķu ogām. Valdnieki turpretim dzer medu, kam piemaisīta puķu sula. Viņi ir nevien sakropļoti (?), bet arī apgraizīti, tāpat kā ēģiptieši. Daži no trogodītiem mēdz apbedīt savs miroņus pie tam līķu galvu piesien pie kājām ērkšķu zariem, un tad jautri smiedamies krauj virsū akmeņus, līdz mironis vairs nav redzams. Tad viņi uzliek kapam virsū kazas ragu un iet tālāk. Ceļo viņi parasti naktīs, piesējuši zvaniņus pie āža ragiem, lai aizbaidītu plēsoņas. Pret tiem viņi lieto aizdedzinātas lāpas un bultas un veselām naktīm paliek nomodā, sargādami savus ganām pulkus.”
Spriežot pēc apraksta, Artemidora trogodīti vidū starp tagadējiem hontentoniem un bušmeņiem.
Izrakumi tiešām liecina, ka starp Ēģiptes pirmiemītniekiem jāierāda vieta tā saucamajai pigmeju rasei, kas aizvēsturiskajos laikos ir apdzīvojuši daudz plašākus apgabalus. Arī ēģiptiešu senči, ieņemdami šo zemi, būs uzņēmuši sevī šīs rases asinis, kurām vēlāk piebiedrojušās citu tumšo asiņu piemaisas.
…
