Termas
Seno romiešu termas bija kā veselas pilsētas, kur atradās praktiski viss, ko varēja ievajadzēties cienījamam pilsētniekam. Bez pirts telpām – baseiniem ar karstu un aukstu ūdeni, tepidārijiem ar sausu un mitru gaisu, masāžas telpām - pirts kompleksā ietilpa arī vingrošanas zāles, stadioni, laukumi sporta sacensībām, maltītes zāles, bibliotēkas. Šādā kompleksā varēja pavadīt veselas dienas. Vidusmēra pirtī vienlaicīgi varēja uzturēties ap 2500 cilvēku.
Pirts celtniecība ilga vairākus gadus. Pēc vēsturnieku liecībām vienas pirts celtniecībai veltīja 3 – 4 gadus, un tās vēl nebija pašas greznākās pirtis. Imperatora Diokletiāna pirts celtniecība ilga ap sešiem gadiem, un darbā tika nodarbināti vairāk kā 40 000 cilvēku.
Sienas klāja freskas un grīdas mozaīkas.
Katakombas
Romā savus mirušos glabāja pazemes pagrabos. Bagātākie ļaudis katakombas varēja atļauties izrotāt un veidot saviem mirušajiem sarkofāgus.
Laika gaitā katakombas kļuva aizvien dziļākas un aizvien spēcīgāk veidotas. Tās kļuva arī par vietu, kur savu talantu varēja izpaust dažādi mākslinieki.
Kristieši savās katakombās sākotnēji pārsvarā apglabāja mocekļus, kuri bija atdevuši savas dzīvības ticības vārdā. Romas katakombās ir apglabāti ne mazums Svēto. Tāpat katakombas kļuva arī par vairāku pāvestu atdusas vietu. Vairākas Romas katakombas bija pietiekami populāra vieta, kur cilvēki pulcējās, lai piedalītos rituālos vai misēs. To apmeklējums ir pietiekami populārs tūristu vidū un tajās patiesi var redzēt visai unikālus mākslas darbus, kurus vairāk vai mazāk ir skāris laika zobs, tomēr tie ir palikuši skatāmi līdz pat mūsu dienām.
…
