Uvertīra – vidēja garuma muzikāla daļa, vai nu iepazīstina kādu dramatisku darbu, vai iecerēta atskaņošanai koncertā.
1. Formulējums
Vārds “uvertīra” radies no franču valodas vārda ouverture, kas 17. gs. apzīmēja svinīgu baleta, operas vai oratorijas ievadu vismaz divās daļās. (Reizēm, it īpaši Bahs par uvertīru sauca no franču uvertīras un vairākiem deju ritmiem sastāvošu svītu). 18. gs. ar to simfoniskus apzīmēja darbus, neskatoties, vai tie bija dramatisku skaņdarbu prelūdijas vai nē. Šie termini bieži aizstāja viens otru, tādēļ 1790-ajos gados Haidna Londonas simfonijas reizēm tika dēvētas par uvertīrām.
Mūsdienās par uvertīru sauc nozīmīgu ievadu orķestra izpildījumā, kam seko liela apmēra dramatisks skaņdarbs (tajā iekļaujas arī itāļu uvertīra, ko var saukt par simfoniju). Tā var būt vienā vai vairākās daļās un tai nav noteikti jāizskan līdz galam pirms sākas dramatiskā daļa (kā tas ir Mocarta uvertīrā “Die Entfuhrung aus dem Serail”). Tomēr tās noslēdzošajai daļai jābūt spožai, pretējā gadījumā visticamāk to dēvēs par prelūdiju, kā “Tristana un Izoldes” gadījumā, vai ievadu, kā “Gulbju ezerā”.
…
