Džonstaunas traģēdija

SECINĀJUMI
Pārsteidzoši, kā viens cilvēks, šajā gadījumā- Džiims Džounss, spēj mainīttik daudzu cilvēku dzīves.
Varbūt izklausās, ka šajā sektā dzīve bija laimes pārpilna un visi cilvēki bija apmierināti, bet realitāte bija pavisam cita- lielākā daļa gribēja aiziet no sektas, jo tur visu laiku sektas biedri balansēja uz dzīvības un nāves robežas, bet to viņi nevarēja izdarīt, jo sektas teritoriju apsargāja Džims Džounsa „enģeļi” ( Kā viņš pats tos sauca) jeb apsargi bruņojušies ar šaujamieročiem. Katrs, kurš būtu gribējis sektu pamest, tiktu nošauts.
Šādu sektu piemēri ļoti uzskatāmi pierāda, cik uzmanīgiem ir jābūt savu reliģiju izvēlē, jo katrs lēmums var būt dzīvības vērts.
Vecākiem ir ļoti jāuzmana bērni- ar ko viņi ir aizrāvušiem un kādiem dieviem tic, jo bērns ir visvieglāk ietekmējams un pakļaujams. Šādas sektas ir ļoti bīstamas ne tikai fiziskajai veselībai, bet arī morālajai- tās pilnībā „izskalo smadzenes” biedriem un katru sektā teikto teikumu biedri uzskata kā par vienīgo un neapšaubāmo patiesību. Ja cilvēkiem tiks mācīts un skaidrots, ko šīs sektas īsti nodara ar cilvēka psihi, tad vairāk cilvēku aizdomāsies un mums nebūs jādzird jauni gadījumi par masu pašnāvībām sektas vārdā, sektantu dzīves sabrukumiem. Sevi ir jāsargā pašiem, tad arī Dievs sargās.
Iestājoties sektā, bērniem var būt milzīgas socializācijas problēmas, jo vi;ni pierod pie dzīves pēc noteiktas kārtības, likumiem un pie tā, ka kāds vienmēr pasaka ko darīt, bet, ja sekta izjūk, vai bērnu izglābj no tās, tad, iespējams, ka vajadzēs pat psihologa palīdzību, lai adaptētos ierastajā dzīvē atpakaļ.
…