Mitoloģija. Senlatviešu dievības

Šī ir mīkla, kuras atminējums – gaisma. Bet var būt, ka tai ir citāds atminējums: Gaišums.
Pastāv uzskats, ka Dieva dēli esot Jānis, Pēteris, Jēkabs, Miķelis, Mārtiņš, Ziemassvētki («Ziemassvētki četri brāļi»), Metenis (Vastlāvis) un Ūsiņš (Jurģis), bet tas vēl nav pierādīts, jo no viņiem visiem biežāk par Dieva dēlu dainas dēvē vienīgi Jāni:
Tu, Jānīti, Dieva dēls,
Ko Tu vedi vezumā?
̶ Meitām vedu zelta kroņus,
Puišiem caunu cepurītes.
Varbūt arī aiz Jēkaba, Miķeļa, Mārtiņa un citiem slēpjas kādas senču dievības. Ja tā, tad arī Ūsiņš būtu turams par Dieva dēlu ar īpašu, pavasara dievības funkciju.

JUMIS
Bez latviešu dievestības simboliem – Dieva, Māras un Laimes krustiem un zīmēm un debess spīdekļu zīmēm – latviešu tēlotajā rakstā atrodamas arī dabas tēlojumu zīmes, piemēram, Jumis.
Jumis ir latviešu teiksmu tēls, kas apdziedāts dainās un tautā pazīstams kā nozīmīgs dzīvības saglabāšanas, turpināšanas un agulības simbols. Dainas apstiprina dzīvības sākšanos no pāra.
Pa pāram mieži, rudzi, pa pāram apenīši,
Pa pāram jauni ļaudis uz rudeni pārojās.
…