Senlatviešu tradīcijas

Jāņi
Pašā vasaras vidū,vasaras saulgriežos,kad visgarākajai dienao seko visīsākā nakts,svin Jāņus un šo svētku tradīcijas galvenokārt saistās ar Saules spēku un auglības vairošanu.
Kad tuvojas Jāņu laiks,visi pošas svinībām-pušķo vārtus,sien sieru,dara alu,bet līdz tam ir jāpabeidz daudzie lauku darbi.Līdz Jāņiem pina jostas,izrakstīja kreklus,balināja audeklus,jo uzskatīja,ka tikai līdz Jāņiem audekli balinās.
Viens no galvenajiem simboliem Jāņos ir Jāņuguns un tā simbolika galvenokārt ir saistīta ar saules aizstāšanu, pēc tam, kad tā norietējusi, lai ne mirkli nepaliktu bez gaismas. Jāņuguns šķīsta, veicina veselību un auglību. Lai pastiprinātu uguns spēku, veidojot ugunskuru, tika vilktas arī speciālas zīmes. Ugunskura vieta tiek izvēlēta augstākajā kalnā. Jāņu gaismā pabijušie cilvēki, tāpat kā apspīdētie lauki un tīrumi, iegūst spēku un auglību. Pēc tautas ticējumiem, Jāņugunij piemīt sevišķs noslēpumains spēks.Vainagu vīšana arī bija ļoti svarīga un tā vīšanā izmantoja dažādus ziedus un ozolu lapas. Meitas un sievas Jāņu vakarā rotājās ziedu vainagiem. Puišiem un vīriem galvās bija ozollapu vainagi. Jāņu vainags, ir kā maģisks aplis, kas, galvā uzlikts, pasargā no nelaimēm un slimībām, atvaira skauģus un nelabvēļus un, tāpat kā Jāņu siers un Jāņu uguns, simbolizē sauli. 
…