Vērtības un to izpratne Senās Grieķijas, Romas un Eiropas renesanses un reformācijas laikā

Vērtības – objekti, kas nodrošina pastāvīgu pārliecību par rīcības vai mērķa prioritāti, salīdzinot ar citu mērķi vai rīcības veidu.1 (Provizoriskie pētījumi rāda, Latvijā mūsdienās dominējošās vērtības ir veselība, godīgums, laba ģimenes dzīve, pastāvīgi ienākumi, labs darbs, dzīves prieks un latviešu valoda.)
Cilvēks vērtībās aug jau no bērnības, protams, pamatizvēle notiek vēlāk, tā arī nosaka cilvēka viedokli par dzīvi, pasauli, īstenību, pieredzi, kā arī attiecībām un darbību. Vērtību pamatslāni veido materiālie labumi (nauda, manta), kuru mērs ir derīgumu pakāpe un kuras cilvēkus šķir un pretstata vienu otram, bet augstākās vērtības – mīlestība, svētums godbijība – cilvēkus apvieno. Kādām vērtībām cilvēks dod priekšroku, nosaka dzīves kopējo ievirzi – viņa dzīves jēgu.

Senās Grieķijas laiks
Vārds grieķi ir nācis no romiešu dotā nosaukuma Graeci. Mikēnu kultūras laikā viņi sevi dēvēja par ahajiešiem, bet vēlāk ieviesās vārds helēņi Grieķi radījuši kultūras formas un darbības virzienus, kurus šodien mēs saucam par filozofiju, mākslu, vēsturi, literatūru, bet lielākais viņu veidojums ir polisa – pilsētvalsts. Šis laiks iezīmējas īpaši ar uzvedības modeli, domāšanas veidu un dzīves stilu.…