Marsīlio Fičīno dzīve un filosofiskā darbība

• "Ķermeņa skaistums nav nekas cits kā vienīgi atblāzma, kas izpaužas krāsu un līniju pievilcībā. Dvēseles skaistums ir spīdums, kas izpaužas zināšanu un tikumu saskaņā. Šo fizisko gaismu neuztver nedz dzirde, nedz tauste, nedz oža, nedz garša, bet tikai redze. Tātad tikai redze bauda ķermeņa skaistumu. Tā kā mīlestība nav nekas cits kā vēlēšanās baudīt skaisto, ko uztver redze, tad mīlošais apmierinās tikai ar ķermeņa vērošanu. Kaislība, kas izpaužas tieksmē aptaustīt, nav saistāma nedz ar mīlestību, nedz ar mīlētāja jūtām - tā ir tikai nesavaldības veids un verdzisks dvēseles apjukums."
• No taisnīguma izriet devīgums un lieliskums. Atšķirība starp devīgumu un lieliskumu ir tā, ka devīgums ir tikums, kas saglabā mērenību parastajos privātajos izdevumos, bet lieliskums izpaužas lielos un nesavtīgos sabiedriskos tēriņos. Lieliskums ir svarīgākais tikums, jo tas izpaužas sabiedriskā, izcilā un pat dievišķā rīcībā. Tā kā tikumu uzdevums ir saglabāt cilvēka dzimtas vienību, tad lieliskums ir svarīgs tāpēc, ka tam vairāk par visu rūp sabiedriskā labklājība. Tas izpaužas lielos tēriņos sabiedrības labā, tādējādi palīdzot valstīm un tautām. Jo lielāks labums, jo tas ir dievišķāks. Tāpēc lieliskums, kas saistīts ar sabiedriskajām un dievišķajām lietām, ir jāizvirza priekšplānā.
• Jo vairāk cilvēks mīl, jo svētlaimīgāks viņš kļūst. Mīlestība tuvina cilvēku laimes patiesajai būtībai. (Rubenis, 2008, 82.-100.lpp.)
…